Jauns pārrobežu veselības aprūpes likums nosaka, kurš var ārstēties ārvalstīs un kurš sedz ārstēšanās izmaksas.

Atskats: Pieejamāka veselības aprūpe

https://api.multimedia.europarl.europa.eu/documents/20125/15445910/V004-0008-LV.srt

Gandrīz 1 no 100 eiropiešiem dodas  uz citu ES valsti veselības aprūpes dēļ.

No 2013. gada pārrobežu veselības  aprūpi reglamentēs jauna direktīva.

Tai būtu jāveicina konsultācijas un  operācijas ārpus valstu robežām.

Šai lietai tika pievērsta  liela uzmanība.

Ivonna Vatsa nolēma no Lielbritānijas  doties uz Franciju, lai ārstētos.

Gūžas protēzes ielikšanas operācija,  kas maksā 5800 eiro.

Šo summu Valsts veselības dienests  šai pacientei atteicās kompensēt.

2006. gadā Tiesa pieņēma Lielbritānijas  iestādēm nelabvēlīgu lēmumu.

Šis lēmums pavēra ceļu pārrobežu  veselības aprūpes reformai.

Pašlaik dzimtā valsts sedz tikai  neatliekamās palīdzības izmaksas,

kā arī ārstēšanos citā  ES dalībvalstī brīvdienu laikā.

Tas liek pārdomāt, ko Eiropa  dara veselības aprūpes jomā.

Francijas sociālā apdrošināšana  nesedz izmaksas,

ja Francijas pilsonis ierodas Beļģijā

uz konsultāciju vai lai paliktu  slimnīcā, ja tas nav steidzami.

Jaunais likums attieksies uz cilvēkiem,  kuri izvēlas ārstēties citā ES valstī.

Var saņemt kompensāciju,  bet tad jāizpilda divi kritēriji:

kompensācija nedrīkst pārsniegt  dzimtās valsts tarifus

vai summu, kas patiesībā  tika samaksāta par ārstēšanos.

Katrai ES dalībvalstij  būs jāizveido kontaktpunkts,

lai pilsoņiem sniegtu  visu nepieciešamo palīdzību.

Pacients var iegūt  visu nepieciešamo informāciju

par citās dalībvalstīs pieejamo  ārstēšanas veidu.

Tā, protams, būs tikai augstākās  kvalitātes un droša ārstēšana.

Un uzzināt, ar kādiem nosacījumiem  viņiem izmaksās kompensāciju

un vai nepieciešama iepriekšēja atļauja –  jautājumi, kurus uzdod pacienti.

Atsevišķām dārgām procedūrām,  kā dēļ jāpaliek slimnīcā,

pacientiem no savām valstīm  būs jāiegūst iepriekšēja atļauja.

Šis pasākums paredzēts,  lai ierobežotu medicīnas tūrismu.

Komisija pārraudzīs visas  iepriekšējās atļaujas un to atteikumus

lai dalībvalstis šo iespēju  neizmantotu ļaunprātīgi.

Eirodeputāti vēlējās stingri ierobežot  atļaujas piešķiršanas kritērijus.

Dzimtās valsts veselības aprūpes  sistēmas var atteikt atļaujas piešķiršanu.

piemēram, ja esat pacients  ar ļoti vāju sirdi.

Jūs vēlaties ārstēties ārvalstī  un jums turp jālido.

Mēs jums to neļausim,  jo lidošana jums nenāks par labu.

Ja medicīnas personāls vai ārsts  nav licencēts konkrētai ārstēšanai.

kur ir epidēmija, mēs to neļausim,  jo nav īstais laiks, lai turp dotos.

Ja nacionālajā līmenī  ir tāda pati ārstēšana,

ko iespējams sniegt medicīniski  pamatotā laika termiņā.

Ārstēšanās ārvalstīs varētu īpaši palīdzēt  pacientiem, kuri gaida garā rindā

vai kam vajadzīga specializēta aprūpe,   piemēram, reto slimību slimniekiem.

Mēs runājam par slimībām,  kuru ārstēšanai ir ļoti maz speciālistu.

Tā ir pirmā problēma, tieši speciālistu  trūkums daudzās slimnīcās,

kuriem ir pieejama informācija  un kuri zina

par šo slimību progresīvākajām  ārstēšanas metodēm.

Vieniem pozitīva, citiem negatīva –  šī direktīva varētu palielināt konkurenci.

Jaunais likums liks uzlabot  veselības aprūpes pakalpojumus,

lai valstis noturētu savus pacientus un  izvairītos no ārvalstu rēķinu apmaksas.