Vai jūs labprāt ēstu klonētu dzīvnieku gaļu? Pētījums par dažādajiem klonēšanas aspektiem: dzīvnieku labturību, pārtikas nekaitīgumu un izsekojamību.

Pārskats: Dzīvnieku klonēšana

https://api.multimedia.europarl.europa.eu/documents/20125/19164521/M003-0124-LV.srt

Nezinu, vai tai var uzticēties.  - Neatbalstu dzīvnieku ciešanas.

Es to neaiztiktu, jo mēs par to  pietiekami daudz nezinām.

6 no 10 eiropiešiem  nelabprāt ēstu klonētu gaļu.

EuroparlTV pēta pārtikas drošību,  dzīvnieku labturību un izsekojamību.

Pēc izskata Margerite  līdzinās citām telēm,

tomēr tā ir pirmā govs,  kuru 1998. gadā klonēja INRA,

Francijas Nacionālais  agronomiskās pētniecības institūts.

Klonēšana ir indivīda pavairošana,  neizmantojot apaugļošanu.

Lauksaimniecības pārtikas ražošanas  nozarei klonēšanas galvenais mērķis

ir vairot elites klases dzīvniekus,  kuri tika ģenētiski selekcionēti,

vai iegūtu gaļu  ar konkrētām īpašībām.

Dzīvniekus klonē, lai tie kļūtu  par elites klases dzīvniekiem

un pēcāk dabiskā ceļā vairotos ar  citiem – neklonētajiem – dzīvniekiem.

To ēšana ir pilnīgi izslēgta, kaut arī  ir gandrīz neiespējami to noteikt.

Olbaltuma un taukvielu  daudzums ir tāds pats,

Produktu kvalitātei arī  nav nekādas atšķirības.

ASV Pārtikas un zāļu pārvalde  jeb FDA secina to pašu.

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde  savos izteikumos ir piesardzīgāka.

Neesot pazīmju tam, ka klonētos  produktus būtu nedrošāk patērēt.

Uzturvērtība ir pietiekama,  lai ASV klonēšanu atļautu,

tomēr Eiropu satrauc  tās ētiskā puse.

Mēs tikāmies ar Eiropas Komisijas  Ētikas grupas locekli.

Tā nav kaitīga,  nav iemesla to aizliegt

vai teikt, ka tas radīs problēmas  patērētājiem, jo tā nebūs.

Mūsu secinājums –  nav nekādu lielu priekšrocību.

Tās dažas priekšrocības  ir diezgan vājas,

tomēr pastāv tādi trūkumi  kā dzīvnieku labklājība

un bioloģiskās daudzveidības  iespējamā samazināšanās.

Ētiskajā ziņā viens ierosinājums  ir šo jauno tehnoloģiju labāk kontrolēt

ar rīcības kodeksu,  ievērojot klonēto dzīvnieku labturību,

kā arī tā dzīvnieka labturību,  kurš ziedo savas šūnas.

Eiropā klonēšana tiek praktizēta  mazāk nekā 10 laboratorijās.

uzraugot grūtniecības periodu,  pēcdzemdību periodu

Tika izveidota infrastruktūra  ar atbilstošu veterināro dienestu,

kas koncentrējas uz placentas vājas  attīstības augstāko risku grūsnības laikā.

Ar ultraskaņas un sarežģītām  attēlu projicēšanas metodēm

novērojam augļa  un placentas attīstību.

Ja ir anomālijas, par kuru ārstēšanu  mums pašlaik nav zināšanu,

veicam ķeizargriezienu  un pārtraucam grūtniecību,

Runājot par izsekojamību un  šo produktu sistemātisku marķēšanu,

kā to pieprasa EP, lai patērētājiem  nodrošinātu izvēles brīvību,

liekas, ka tos ir sarežģīti ievērot.

Praktiski ir iespējams izsekot  klonus un pat to pēcnācējus.

Teorētiski ir iespējams izsekot  otro, trešo un ceturto paaudzi,

bet praksē tas ir daudz grūtāk,  tāpēc labāk par to aizmirst.

Kaut arī Eiropā klonētu dzīvnieku vai  to pēcnācēju pārtika joprojām ir retums,

būtu jāpiemin, ka 2,5% spermas,  ko izmanto mūsu liellopu pavairošanā,

kur nav nekādu prasību attiecībā  uz klonētu dzīvnieku izsekojamību.