Reģioni cīnās par drošības finansējumu. ASV skaita Deepwater Horizon katastrofas izmaksas, tajā pat laikā Eiropa piekrīt dziļūdens urbšanai. Žaks Delors runā par Vācijas atkalapvienošanos.

Ziņas: Reģionu politika – Dziļūdens urbšana – Žaks Delors

https://api.multimedia.europarl.europa.eu/documents/20125/15256658/n001-101007-lv.srt

lai pieprasītu finanšu garantijas  nākotnes reģionālajai politikai.

Dziļūdens urbšanai nenoteiks moratoriju.

Neskatoties uz Meksikas līča katastrofu,  eirodeputāti noraidīja Eiropas moratoriju.

Bijušais Komisijas priekšsēdētājs  Žaks Delors ieradās EP, lai atzīmētu

Vācijas atkalapvienošanās  20. gadadienu.

Esiet sveicināti šajā  EuroparlTV ziņu izlaidumā!

Aptuveni simts Eiropas reģionālie  līderi protestēja Briselē.

Protestētāji baidās par reģionālo budžetu  samazinājumiem pēc 2013. gada.

Katru gadu 49 miljardi eiro tiek  piešķirti Eiropas reģioniem.

143 reģioni satraukti par kohēzijas  politikas nākotni pēc 2013. gada.

Politiku, kura ir būtiska  ekonomiskās krīzes laikā.

Tā ļauj reģioniem  garantēt to izaugsmi,

veidojot projektus un  darba apmācību.

Mājot ar karogiem, pārstāvji  izteica savas sūdzības

Hosē Manuelam Barrozu,  Eiropas Komisijas priekšsēdētājam.

ka Briseles iestādes garantē  finanšu līdzekļus.

Mēs vēlamies, lai tas turpinās,  jo tā ir Eiropas ikdienas seja -

mūsu pilsoņi, uzņēmumi,  laboratorijas, pētnieki

un tie, kuri cieš un vēlas iegūt  kvalifikācijas un darbus.

Eirodeputāti vēlas izskaidrot  vēstījumu plenārsēdes balsojumā.

Viņi vairākkārt atkārtoja vēlmi,  sekot šai reģionālajai politikai.

Šis eirodeputāts atbalsta  reģionālo līderu darbības.

Tā ir īsta politiska darbība, apgalvot,

ka esam snieguši pilnu atbalstu  šai Eiropas politikai.

Vēlamies to saglabāt un turpināt  ar šīs politikas palīdzību

Kohēzijas politika ir 45% no ES budžeta,

lielāka summa nekā  Kopējai lauksaimniecības politikai.

2010. gadā 49 miljardi eiro tika atlikti,

lai nabadzīgākie reģioni  panāktu bagātākos.

Mazāk attīstītie reģioni būs kohēzijas  politikas galvenais mērķis,

jo kohēzijas politikas galvenā nozīme  ir solidaritāte.

Tagad 27 dalībvalstis jāpārliecina  par šīs politikas vērtībām.

Notikumu pavērsiens šo ceturtdien:  deputāti nenoteiks moratoriju

Barrozu Komisijai tagad jāsniedz  piedāvājumi drošības uzlabošanai.

Naftas platformu operatori  var atviegloti nopūsties.

Eirodeputāti bija draudējuši noteikt  moratoriju dziļūdens urbšanai.

Naftas katastrofa Meksikas līcī,  kas izraisīja nepiedzīvotu piesārņojumu,

noveda pie tā, ka EP komiteja lūdza  apstādināt visu urbšanu Eiropas ūdeņos.

Pirms šīs noplūdes, Meksikas līcī nebija  notikuši lieli negadījumi.

Saku, ka tās bija ļoti vecas platformas,

un jaunie pieprasījumi vēlas urbt vēl  dziļāk nekā iepriekš.

Eiropā 10% no naftas tiek piegādāta no  piekrastes platformām, kā šī.

Nav Eiropas tiesību aktu,  kas attiektos uz dziļūdens urbšanu.

Katra dalībvalsts, kura atļauj urbšanu,  nosaka savus standartus.

Tie, kuri ir pret moratoriju, uzskata,  ka ar esošajiem likumiem pietiek.

Kāpēc tagad noteikt moratoriju  turpmākajām pētnieciskajām urbšanām?

Mēs pasaulei eksportējam vienu no  labākajām drošības tehnoloģijām.

ka Eiropas Parlaments vairs  neuzticas mūsu industrijai?

Tomēr eirodeputāti vēlas, lai ES  ievieš ārkārtas rīcības plānu.

kam jāuzņemas atbildība  par piesārņojumu.

Tikos ar bijušo Komisijas priekšsēdētāju.

Pirms 20 gadiem, Vācijas apvienošanās  laikā viņš sēdēja pirmajās rindās.

Kopā ar bijušo Austrumvācijas  ministru prezidentu,

Žaks Delors bija Parlamenta goda viesis.

20 gadus pēc Vācijas atkalapvienošanās

Parlaments nolēma nosvinēt šo notikumu.

Atkalapvienošanās uztrauca daudzus.  Kādas bija jūsu sajūtas?

Kā Eiropas Komisijas priekšsēdētājs jūs  atradāties tuvu šiem notikumiem.

Atceros, ka 1957. gada Romas Līgumam  tika pievienota piezīme,

kura noteica, ka Rietumvācijai  ir tiesības,

Manas sajūtas bija - es biju par  apvienošanos tāpat kā visi pārējie.

Politiskā ziņā, Vācijai bija ļoti  būtiski būt vienotai.

ka bijušais Francijas prezidents Fransuā  Miterāns pieņēma apvienošanos

apmaiņā pret Vācijas nolīgumu par  vienotas valūtas ieviešanu.

Kā ES dalībvalsts prezidents,  Fransuā Miterāns

Vai demokrātijas spēki un  gudrība gūs virsroku?

Vai viens noveda pie otra?  Atkalapvienošanās un vienota valūta?

Ja Žans Monē būtu dzīvs, viņš teiktu, ka  Eiropa progresē tad, kad rodas krīze.

Manuprāt, cilvēki domāja par vienotu  valūtu jau labu laiku,

vienotā tirgus un  Vienotā Eiropas akta dēļ.

Doma pastāvēja, un es nebiju pirmais,  kurš to ierosināja.

Reiz jūs teicāt, ka Kopienas tiesību  kopuma nostiprināšanai, daudz jāpaveic,

un lai saskartos ar  nākotnes problēmām, īsumā,

kuri, jūsuprāt, ir trīs būtiskākie lēmumi,

Valstu valdībām būtu jāizskaidro  pilsoņiem, kāpēc mēs veidojam Eiropu

un kādēļ tās ir ES dalībvalstis.  - Mācīt par Eiropu.

Sadarbība ekonomiskajā un  monetārajā savienībā,

Tāda sadarbība nepieprasa  līguma izmaiņas.