Eirodeputātus satrauc Komisijas ierosinājumi attiecībā uz Šengenas zonu, kamēr abas iestādes, liekas, ir gatavas izveidot kopēju lobistu un interešu grupu reģistru.

Ziņas: Bažas par Šengenu - Pārredzamības reģistrs

https://api.multimedia.europarl.europa.eu/documents/20125/15585812/N001-110510-LV.srt

Vai krīzes situācijās  Šengenas zonā būtu jāatjauno

robežu kontroles? Šis jautājums  sašķel eirodeputātus.

Kā labāk pārraudzīt un kontrolēt  ES lobistu aktivitātes?

Kad Itālija Ziemeļāfrikas migrantiem  izsniedza ceļošanas dokumentus,

bija zināms, ka viņi dosies uz Franciju,  kas viņus sūtīja atpakaļ, izraisot lielu traci.

Tagad abu valstu līderi vēlas, lai Šengena  atļautu pagaidu robežkontroles.

Itālijā ieradās 25 000 bēgļu,  bet eirodeputāti saka, ka pārmaiņu nebūs.

Zviedrijā vairāku gadu laikā  ieradās vairāk nekā 25 000 bēgļu,

un neviens nepieprasīja  pārmaiņas Šengenas acquis,

tāpēc, manuprāt, esam situācijā, kur  Itālijai vienkārši būtu jādara savs darbs.

Vairums eirodeputātu Šengenas  brīvās ceļošanas zonu uzskata

par vienu no dižākajiem  ES sasniegumiem

un satraucas, ka dienvidu robežas  problēmas ierobežos kustību visā Eiropā.

Mani interesē, kā tiktu atrisinātas  imigrācijas problēmas Vidusjūras reģionā,

ja man būtu jāuzrāda pase,  dodoties no Āhenes uz Māstrihtu?

Kādā mērā noderētu  kontroles uz Eiropas tilta

Komisija ierosina ļaut valstij  atjaunot pagaidu robežkontroles,

ja cita nespēj nodrošināt savas robežas  vai ir pēkšņs migrantu pieplūdums.

Bet eirodeputāti uzstāj,  ka tam jābūt ES lēmumam

un ka tā ir nepareizā  attieksme pret imigrāciju.

To nevar apturēt.  Tas ir kā censties apturēt vēju.

Ap mums esošajās valstīs  ir ļoti jauni iedzīvotāji,

bet Eiropā ir strauji novecojoša  sabiedrība, tāda kā es...

„Īstermiņa risinājumi” – tā saka  lielākā daļa eirodeputātu,

kuri nevēlas, lai Šengena tiktu  upurēta politiskā izdevīguma dēļ.

un, kad Ziemeļāfrika nomierināsies,  tai tādai nebūs jākļūst.

Aktīvistu grupa ir apņēmusies  savest kārtībā ES

ar Sliktākā ES lobija  balvas palīdzību.

Briselē varētu būt tikpat  daudz lobistu cik Vašingtonā,

ar sešiem lobistiem  uz katru eirodeputātu.

Bet ES nav striktu vadlīniju  lobistu pārvaldīšanai,

Finanšu regulējumā  bija spēcīgs atslābums,

un daļēji tas bija finanšu nozares  apjomīgās lobēšanas dēļ.

Komisijai ir brīvprātīgs lobiju reģistrs,  bet tikai daži tajā ir reģistrējušies.

Tā kā Lisabonas līgums pastiprināja  EP likumdevēja varu,

eirodeputāti aicina izveidot  visām ES iestādēm kopēju reģistru,

Ikvienam, kurš vēlas pārstāvēt  savas intereses, vispirms ir jāreģistrējas

un jāpaziņo par katru savas  tiesību un finanšu sistēmas elementu.

Nesen EP satricināja lobiju skandāls, un  tas solīja savest kārtībā lobiju kodeksu.

Daži aicināja to veidot līdzīgu ASV,  bet ne visi par to ir pārliecināti.

Tas ir labs piemērs Vašingtonā,  bet mums ir Eiropas tradīcijas

Nevar pilnībā pieņemt ASV sistēmu,  mums nepieciešama sava kultūra.

Ja par šo ziņojumu balsos, tās varētu  būt lobēšanas paradīzes beigas.

Pārredzamības reģistram  būtu jānonāk tiešsaistē jūnijā,

lai jūs paši varētu redzēt,  kas ietekmē ES likumus.

Eirodeputāti balsoja par ES iestāžu un  aģentūru finanšu pārvaldību 2009. gadā.

Tika apstiprināti 39 ziņojumi,  un tikai Eiropas Policijas akadēmijas,

Eiropas Zāļu aģentūras un ES Padomes  pārskati netika apstiprināti.

ES apstiprina budžeta izpildes,  pamatojoties uz dalībvalstu ieteikumiem.

Pirmdien ES noteica ieroču un  aprīkojuma eksporta embargo,

ko Sīrija varētu izmantot  iekšējo konfliktu apspiešanai.

Vīzas aizliegums un likvīdu iesaldēšana  13 ierēdņiem un režīma sabiedrotajiem,

kurus uzskata par atbildīgiem  vardarbīgajās iedzīvotāju apspiešanās.

Eirodeputāti trešdien Strasbūrā  diskutēs par situāciju Sīrijā.

ieguva Francijas vēsturnieks  Žaks Fremo

par savu grāmatu, kas stāsta par  19. gadsimta koloniālajiem kariem.

Šo balvu 2009. gadā izveidoja  Vēsturnieku asociācija

un ik gadu piešķir žūrija, kurā ietilpst  augsti godājami Eiropas vēsturnieki.