Uz pievienošanās sarunu fona vērtējam, kādi ir plusi un mīnusi Islandes iespējamai dalībai Eiropas Savienībā.

Vai Islande pievienosies ES?

https://api.multimedia.europarl.europa.eu/documents/20125/16221973/n001-130220-001-lvx.srt

Valsts jau tagad nopietni integrēta ar ES,  tā ir EEA līgumslēdzēja puse,

pievienošanās varētu būt  nākamais solis.

Viens no veiksmīgākajiem procesiem  ES vēsturē bija paplašināšanās.

Arī Islande var dot lielu ieguldījumu  resursu ilgtspējīgā pārvaldīšanā.

Izvērtējot sabiedrības un politisko viedokli  un dalību ES, vai tā ir reāla iespēja?

Es neesmu pārliecināts, vismaz ne šobrīd.  Varbūt „ Eiropa 2020” stratēģijā.

Un Omarsona valstī  viņa viedoklim ir atbalsts.

Tie, kuri Islandē atbalsta  pievienošanos ES, nav optimistiski par to,

ka tas notiks,  jo līdz vēlēšanām ir tikai 12 nedēļas,

un tikai viena partija  uzstāj uz dalību ES.

2008. gadā Islande piedzīvoja lielāko  banku sabrukumu, taču tā atlabst.

Salīdzinājumā ar ES bezdarbs ir  samērā mazs – 4-5%,

tās galvenā nozare zivsaimniecība plaukst.

Tāpēc jājautā,  kāpēc pievienoties ES?

Īpaši, kad tā cīnās ar  vissmagāko krīzi.

Mums jāzina, kāda būs kopējā  zivsaimniecības politika. Tas nav izlemts.

Mums jāzina, kāda būs banku savienība,  arī tas nav izlemts,

un jāredz, vai Eiropa tiešām  izkļūs no krīzes.

Ja izkļūs,  tad tas varētu palīdzēt.

Atgriežamies Briselē.  EP deputāti ir optimistiskāki.

Otrdien Ārlietu komiteja balsoja  par turpmākām pievienošanās sarunām.

Es esmu pārliecināts, ka mēs no Islandes  varam daudz mācīties

un ka Islandes integrācija ar tās pieredzi  zivsaimniecībā Eiropai sniegs ieguvumus.

Kaut arī pirms vēlēšanām aprīlī Islande ir  palēninājusi pievienošanās sarunas,

abas puses ir vienojušās atgriezties pie tā,  kad būs īstais laiks.

Kad tas pienāks Omarsonam,  var tikai minēt.

Trūkst īstu debašu  un informācijas.

Islandei nav intereses  pievērsties ES jautājumiem.