Domas par Grieķijas pausto "nē" eirozonas parāda glābšanas nosacījumiem ievērojami dalās, taču lielākā daļa eirodeputātu piekrīt, ka ir jāatgriežas pie sarunām.

Eirodeputāti reaģē uz Grieķijas referendumu

https://api.multimedia.europarl.europa.eu/documents/20125/12081426/n005-150706-001-lv.srt

Dienu pēc Grieķijas referenduma  EP deputāti ieradās Strasbūrā

uz pēdējo plenārsēdi  pirms vasaras pārtraukuma;

daudzi raizējās par to,  kāds liktenis gaidāms,

daži gavilēja par Grieķijas izvēli,  citi svārstījās starp abām nostājām.

Grieķijas iedzīvotāji  ir pauduši neatlaidību,

un, manuprāt,  tas stiprinās Grieķijas valdību,

lai tā būtu izdevīgākā situācijā sarunās.

Viņi atteica palīdzību,  ko piedāvāja eiropieši.

Domāju, ka viņi ir pārāk uzticējušies  neapšaubāmi populistiska režīma vadībai.

Tāpēc ir skaidrs,  ka tika pateikts „nē” taupībai.

Taču tas nozīmē arī „jā” Eiropai  un „jā” taisnīgam darījumam.

Daži EP deputāti runāja par citu krīzi,  ar kuru šobrīd saskaras miljoniem grieķu:

Šobrīd Grieķijā netiek nodrošināta,

ka vienkāršie cilvēki nemaksā  rūgtu cenu par melīgu Ciprasa politiku.

ES ir jāpalīdz cilvēkiem, tai ir jābūt  neatlaidīgai pret Ciprasa valdību.

Tagad tā ir atbildīga par izeju no  šī strupceļa, kāds šobrīd valda Eiropā.

Tas ir „nē” attiecībā uz vienošanos,  kas jebkurā gadījumā ir novecojusi.

Ir iespējams atgriezties  pie sarunu galda,

lai Grieķijas valdība  sniegtu priekšlikumus

un Eiropas līderi būtu  gatavi glābt Grieķiju un Eiropu.

Tā ir liela vilšanās.  Mēs patiešām cerējām uz „jā”,

jo Grieķijai ir nepieciešamas  strukturālas reformas.

Mums vajadzētu censties panākt  vienošanos, taču tas kļūst arvien grūtāk.

Uzskatu, ka likviditātes problēmas Grieķijā  ir steidzamākais jautājums, kas jāatrisina.

Es to neuzskatu par iespēju strādāt  ar alternatīvu valūtu Grieķijā.

Es joprojām domāju,  ka Grieķija ir jāpatur eirozonā.

Vienīgā iespējamā vienošanās ir tāda,  kas vairs neparedzēs lielāku taupību,

mums noteikti ir jāsniedz šī elastība.

Vispirms iedzīvotāji, bet tikai pēc tam  bankas, finanses, ekonomika.

Ir skaidri jāpasaka,  ka mēs vēlamies risināt sarunas,

Mēs vēlamies reformas, taču ne tādas,  kas mums rada smagu slogu.

Mēs vienmēr esam pārstāvējuši tos,  kuriem ir viszemākie ienākumi.

Nākamais svarīgais brīdis  šo notikumu virpulī:

eirozonas līderu samits otrdien Briselē.