Sešus gadus pēc sprādzieniem Madrides vilcienos aplūkojam, kādas mācības Eiropa ir guvusi cīņā pret terorismu? Informācija - vai ES un ASV attiecības saskaņo dažādās terorisma apkarošanas stratēģijas? Ziemeļpols vēl joprojām nav iekarots, bet cik ilgi?

Ziņas: Madride atceras - karš par informāciju - Arktika

https://api.multimedia.europarl.europa.eu/documents/20125/15075105/N001-100311-LV.srt

6 gadus pēc vilcienu   spridzināšanas Madridē

mēs aplūkojam ļaunākās   teroristu zvērības Eiropā sekas

un izlūkošanas karu,   kas notiek, lai novērstu uzbrukumus.

Spāņu eirodeputāts runā par notikušo   un to, kādas mācības ir gūtas.

Un tā kā jūras ledus atkāpjas,   kāda ir ES loma Arktikā?

kad džihāda teroristi uzspridzināja   bumbas Madrides vilcienos,

Pēc sešiem gadiem Marija Madžore un   Džūlija Martāna izpēta sekas.

Daži cilvēki zaudēja savas rokas,   kājas bombardēšanas laikā,

Uzbrukums vajā mani. Tas mainīja   manu un manas ģimenes dzīvi.

Kopš bombardēšanas pagājuši 6 gadi.

Vairākās stacijās, piemēram, Atočā,   bija nepieredzētas vardarbības ainas.

200 cilvēki gāja bojā un   1400 tika ievainoti.

Dažu sekunžu laikā, cilvēku,   kas bija ceļā uz darbu,

"Al-Qaeda" parādīja sevi Eiropā Madridē.

Tā bija pirmā reize,   kad islāma teroristi uzdarbojās ES.

Pēc gada Londona bija nākamais mērķis.

Madridē notikušo atentātu dēļ ES   iesaistījās terorisma apkarošanā.

Un to pierāda organizāciju cīņai   pret terorismu izveide.

Tiesneši sāka izmantot Eiropas   apcietināšanas ordeni,

kas pastāv kopš 2002.gada, bet tas nekad   nav bijis izsniegts līdz tam.

To izmantoja vienreiz 2004.gada aprīlī   spāņu tiesnesis Baltazars Garsons.

Un pēc sprādzieniem Londonā   Lielbritānija izmantoja ordeni,

Pēc notikumiem Madridē Eiropa ieviesa   visaptverošu pretterorisma stratēģiju.

Ir svarīga sadarbība starp policiju,   izlūkošanas spēkiem

un tiesnešiem un   viņu kolēģiem citās valstīs.

Eiropa parādījusi pasaulei ceļu, jo   Spānijā terorisms tika apkarots likumīgi.

Tiesu sistēma sodīja atbildīgos   par 11.marta notikumiem.

Mēs neizveidojām Eiropas Gvantanamo,   neizmantojām nelikumīgus risinājumus.

Pagājušajā gada uzbrukuma mēģinājums   lidojumā no Amsterdamas uz Detroitu

Ir priekšlikums ir lietot ķermeņa skenerus   lidostās, lai atklātu sprāgstvielas.

Tos jau lieto vairākās valstīs,   taču to efektivitāte vēl jāizpēta.

Madrides uzbrukums nebija   pirmais vai pēdējais Eiropā,

kurā iesaistīti islāma teroristi un   kas prasa tik daudz dzīvību.

Cīņa pret terorismu ietver izlūkošanas   karu, kā ziņo Andreas Rogals.

9/11 mainīja Rietumu pasaules   viedokli par terorismu.

Drošības dienesti abās Atlantijas okeāna   pusēs uzdeva tos pašus jautājumus:

kā tas varēja notikt un   kā to var novērst nākotnē?

Pastāv sadarbība, jo tas ir Eiropas   interesēs saņemt informāciju no ASV.

Viņiem ir elektronisko sakaru tīkli,   kas pārspēj Eiropas spējas.

Bet sadarbība gāja tālāk,   nekā eiropieši aptvēra.

ASV slepeni piekļuva datiem   un uzglabāja tos

no Beļģijas finanšu pakalpojumu   sniedzēja SWIFT,

kas apstrādā apmēram 80%   elektronisko naudas pārskaitījumu Eiropā.

Vienošanās galu galā tika legalizēta,   bet EP nebija apmierināts ar to.

Pagājušajā mēnesī tas noraidīja pagaidu   nolīgumu, par kuru vienojās ES valdības.

Tas bija nozīmīgs brīdis,   kad Parlaments teica,

ka vēlas vairāk pilsoņu tiesības   un vairāk teikšanas.

Šķiet, ka ASV ir gatavas apspriest   jaunu nolīgumu,

Bet nākamais arguments   gaidāms jau drīzumā.

Lidmašīnu pasažieru dati tika pārsūtīti

ASV iestādēm regulāri kopš 2003.gada.

Pašreiz šo informāciju var   uzglabāt līdz pat 15 gadiem

un izmantot ne tikai   pretterorisma nolūkiem.

Kā ievēlētiem Eiropas pilsoņu pārstāvjiem

mūsu pienākums ir   aizstāvēt ES likumus,

nevis aizstāvēt citu valstu intereses.

Dažas dalībvalstis nav pārliecinātas   par to, ka pārsūtītie dati

ir tiešām noderīgi terorisma apkarošanā,   kā prasa drošības dienesti.

Nav strīda par sadarbības un terorisma   novēršanas nepieciešamību.

Taču datu aizsardzības jautājums vēl   jāapspriež otrā Atlantijas okeāna pusē.

Vakar es sarunājos ar spāņu eirodeputātu   par to, kas notika

un kas mainījies kopš   uzbrukuma Madridē.

Huan Fernando Lopez Agila, ir pagājuši   6 gadi kopš vilciena spridzināšanas,

vai esat kaut ko iemācījušies,   kā cīnīties pret terorismu?

Protams, Spānija un Eiropa ir mācījusies.

Pirmā mācība ir tā,   ka tā nav Spānijas

vai Lielbritānijas, vai Amerikas lieta.

Otra mācība ir tā, ka ir jāsadarbojas,

jādalās ar izlūkošanas informāciju,   iespējām un juridisko atbildību.

Ir jāsadarbojas,   ja vēlamies būt efektīvi.

Trešā mācība ir tā, ka cīņa pret   terorismu nav militārs karš.

To nevar apkarot tikai uz militāras bāzes.

To nevar uzvarēt,   tikai sakaujot ienaidnieku.

Mums jāsaglabā modrība un jācīnās.

Mums jābūt informētiem,   aktīviem un gataviem reaģēt.

Spānija ir cīnījusies pret terorismu   jau vairākus gadus:

ETA teroristi cīnās par   separātismu Basku zemei.

Tomēr tas ir ļoti atšķirīgi, vai ne?

Protams, tā ir ļoti svarīga mācība.

Mēs cīnāmies pret ETA terorismu   kopš 35 gadiem

visā Spānijas pārejas laikā uz   demokrātiju,

tad ar konstitucionālās   demokrātijas pieredzi.

Lai uzzinātu, ka ETA nav par Frankoismu,

bet par demokrātiju,   brīvību un plurālismu.

Otrkārt, ka ETA nav vienīgā   terora galaktikā.

Ir dažas citas terorisma formas,   kas jārisina pareizi.

Treškārt, ka cīņa pret terorismu ir   nepārtraukta cīņa,