Horvātija klauvē pie Eiropas durvīm, bet vai ekonomikas krīzes laikā ES būtu jāpaplašinās?

Ziņas: Horvātijas pievienošanās

https://api.multimedia.europarl.europa.eu/documents/20125/15767386/n001-111130-001-lv_mf.srt

EP ir apņēmusies atbalstīt  Horvātiju kā 28. ES dalībvalsti,

nobruģējot ceļu, lai 2013. gadā  tā iestātos ES.

Saasinoties krīzei, dažas valstis,  piemēram, Francija un Vācija,

nelabprāt atbalsta jaunu valstu iestāšanos,  ja tās palielina ekonomikas problēmas,

un tas varētu kavēt  Serbijas pievienošanās sarunas.

Manuprāt, pēc Horvātijas pievienošanās  jābūt konsolidācijas periodam.

Arī Serbija nevarēs  uzreiz sākt sarunas.

Runājot par Balkānu valstīm,  izredzes iestāties ES

ir ievērojami veicinājušas  demokrātiskās reformas.

Tās arī ir palīdzējušas apvaldīt  konfliktu nepastāvīgā reģionā.

Balkānu valstīm ir nepieciešama šī skaidrā  perspektīva un jāturpina reformas.

Šīs reformas nav domātas Briselei,  bet gan pilsoņiem.

Taču mums skaidri jāpauž  savas saistības un solījumi.

9. decembrī ES līderiem paredzēts  atbalstīt Serbijas oficiālo kandidatūru.

Taču viņi varētu izveidot noteikumus,  sevišķi par attiecību uzlabošanu ar Kosovu,

lai Belgrada varētu sākt  pievienošanās sarunas.

Serbija uzskata, ka krīze nevar būt  iemesls paplašināšanās pārtraukšanai.

Eiropas vājo varu nedrīkst  pavājināt vēl vairāk.

Tas šajā reģionā ir svarīgs kopīgs faktors –  gan politisks, gan ekonomisks.

Tas mums ļauj skatīties  vienā virzienā un sadarboties.

Neskatoties uz krīzi,  Horvātija drīz saņems zaļo gaismu.

Serbijai būs jāgaida ilgāk,  arī Maķedonijai, Melnkalnei un Turcijai,