ES vēlas cīnīties pret klimata pārmaiņām, pievēršoties ilgtspējīgākiem enerģijas avotiem: saules gaismai un vējam, pat jūraszālēm un atkritumiem!

Atjaunojamā enerģija: Eiropas nākotnes enerģija

https://api.multimedia.europarl.europa.eu/documents/20125/20545813/v007-0028-lv.srt

Lai cīnītos pret klimata pārmaiņām,  ES ir ambiciozs mērķis:

līdz 2020. gadam par 20% palielināt  atjaunojamās enerģijas izmantošanu ES.

Kādi ir atjaunojamās enerģijas avoti?

Enerģiju iegūst, sadedzinot koksni,  augus, organiskos un dzīvnieku atkritumus.

Tas ir galvenais ES  atjaunojamās enerģijas avots.

Enerģija no ūdens visbiežāk  tiek iegūta, izmantojot dambjus,

Siltumu no zemes var izmantot,  lai ražotu elektrību,

izmantojot tvaika vai termālo  ūdeņu pazemes krājumus.

Saules gaismu un siltumu var pārvērst  siltumenerģijā un elektroenerģijā.

Ar saviem spārniem vēja ģeneratori  iegūst enerģiju no vēja.

2013. gadā ES 15% enerģijas tika iegūti  no atjaunojamiem energoresursiem.

ES valstīm ir atšķirīga attieksme pret  atjaunojamo energoresursu izmantošanu.

Visvairāk atjaunojamo enerģiju  izmanto Zviedrijā,

kur ir hidroelektrostacijas  un vēja ģeneratori.

Savukārt Luksemburgā un AK atjaunojamās  enerģijas patēriņš ir tikai 3,6 un 5,1%.

Vēl viens ES mērķis: par 10% palielināt  biodegvielu attiecību transporta degvielās.

Šīs degvielas var ražot no labības  vai pat jūraszālēm un atkritumiem.

Eiropas Parlamentam ir bijusi  sava loma šo mērķu noteikšanā.

Vairākkārt EP deputāti ir mēģinājuši  20% atjaunojamās enerģijas mērķi

padarīt par saistošu dalībvalstīm,  taču līdz šim tas nav izdevies.

Līdz 2030. gadam atjaunojamai enerģijai  ir jāpalielinās no 20 līdz 30 procentiem.

Līdz 2050. gadam –  līdz vairāk nekā 50 procentiem.