Krievijas NVO "Memoriāls", Saharova balvas par domas brīvību ieguvēja, atver savus arhīvus EuroparlTV. Ģimenes stāsti un personiskās atmiņas atklāj ikdienas realitāti represīvā režīma laikā. Taču kolekcija turpina pieaugt, tā kā cilvēktiesību pārkāpumi no

Pārskats: Krievijas pagātnes un tagadnes pārkāpumu protokolēšana

https://api.multimedia.europarl.europa.eu/documents/20125/14973902/M003-0034-LV.srt

Parlamenta balva par domas brīvību,   nodēvēta viņa vārdā,

tika piešķirta Krievijas NVO "Memoriāls",   kas pārrauga

pagātnes un pašreizējos cilvēktiesību   pārkāpumus

Padomju Savienībā un   bijušajās Padomju valstīs.

EuroparlTV bija Maskavā,   lai izpētītu "Memoriāla" arhīvus

un atklātu cilvēktiesību aizstāvju realitāti   mūsdienu Krievijā.

atrodas tūkstošiem dokumentu un   fotogrāfiju,

kas atspoguļo dzīvi represīvā   režīma laikā,

lai Padomju laika pārkāpumus un   ciešanas nekad neaizmirstu.

"Memoriāls" - Oļegs Orlovs,   Sergejs Kovaļovs, Ludmila Aleksejeva...

Šogad viņi saņēma Saharova balvu   Parlamentā,

atzīstot viņu ieguldījumu cilvēktiesību   aizsardzībā.

Andrejs Saharovs pats palīdzēja izveidot   organizāciju pirms vairākiem gadiem.

Arhīvos jūs varat atklāt personisko   lietu dārgumus.

Vēstules, kuras bērni rakstījuši vecākiem   un kuras glabāja strādnieku nometnēs.

Personīgie stāsti ir aizsargāti,   tie netiek aizmirsti.

Ikdienas un cilvēkus dzīves pagātnes   stāsti ir vērtīgi.

Vissvarīgākais ir tas, kā mēs veidojam   mūsu kolekciju.

Cilvēku vēsture ir svarīgāka   nekā valsts vēsture.

Gadiem ilgi mēs izpētījām tikai valsti.   Personām nebija vietas.

Arhīva mērķis ir izveidot atsevišķu   kritēriju, pēc kura mēs novērtējam vēsturi.

Mēs neapkopojam materiālu kopijas   valsts arhīvos.

Mēs vācam dokumentus, lai pētītu   represijas vēsturi caur ģimenes stāstiem,

terora ietekmi uz cilvēku apziņu un   dzīvi pašreizējā laikā.

"Memoriāla" ēkā ir arī neliels muzejs,

ar tikai viena telpu,   bet ar tūkstošiem stāstu.

Tajā saglabāta vēsture no   strādnieku nometnes,

kur sūtīja disidentus, intelektuāļus   un citus "valsts ienaidnieki"

Muzejā atrodas lietas no ikdienas dzīves:

drēbes, identifikācijas žetoni,   obligātas Staļina fotogrāfijas.

kurās cietumniekiem bija iespēja izteikties

par savu ieslodzījumu un   nākotnes cerībām.

Muzejs ir neliels, bet tā mērķis ir panākt   to, ka cilvēki neaizmirst par to, kas notika.

Pirmkārt, tā tomēr ir mūsu valsts vēsture.

Tas notika, un cilvēki to pārdzīvoja,

ne tikai vienu gadu, bet gadu desmitiem.

Tas izpostīja miljonu cilvēku dzīves.

Viņu brīvība tika atņemta, un viņi dzīvoja   aiz dzelzs priekškara.

"Memoriāls" arī aizsargā cilvēktiesības   mūsdienu Krievijā.

Piemēram, Čečenijā "Memoriāls"   pārrauga apsūdzības

par nolaupīšanu, slepkavību un   spīdzināšanu.

Taču "Memoriāls" arī cīnās pret   valsts vienaldzību

un atstumtību, kur mediji   lielākoties pieder valstij.

Jūlija Kļimova ir "Memoriāla"   preses sekretāre.

Viņas darbs ir censties pievērst   Krievijas mediju uzmanību,

bet, kā viņa paskaidro, cīņa pret politisko   represiju turpinās.

Vairākums mediju ir   zem valdības kontroles.

Tāpēc es varu teikt, ka viņiem mūsu   informācija neinteresē.

Tas, iespējams, ir slikti,   ka viņi pat nekritizē mūs.

Daži mediji sadarbojas ar mums,   bet pārsvarā tie ir interneta mediji.

Šodien Krievija ir pavisam savādāka,   nekā tā bija Saharova laikā.

Bet balva "Memoriālam" mums atgādina,   ka ne viss ir mainījies.

Cilvēktiesību pārkāpumi nav tikai   vāja atmiņa,

vēl nav noglabāta "Memoriāla" arhīvā.