Kopš 2001. gada 11. septembra mūsu dzīves ir mainījušās. Vai drošība ir lielāka? Mazāk brīvības? Cik tālu mēs iesim cīņā pret terorismu?

No A līdz Z: T kā terorisma apkarošana

https://api.multimedia.europarl.europa.eu/documents/20125/15716500/j002-0093-lv_mf.srt

Kas ir mainījies kopš 2001. gada  11. septembra teroraktiem?

Parlaments šo jautājumu  sīki izpēta.

2001. gada 11. septembrī pasaule redzēja,  kā sabrūk Pasaules Tirdzniecības centrs.

Al-Qaeda teroristi nolaupīja  četras pasažieru lidmašīnas.

Divas ietriecās Ņujorkas Dvīņu torņos.  Bojā gāja vairāk nekā 3000 cilvēku.

Tas mūsu prātos izveidoja  terorisma jēdzienu.

Rezultātā ES, tāpat kā ASV,  uzsāka cīņu pret terorismu.

Tās mērķis bija aizsargāt cilvēkus  pret vēl vairāk uzbrukumiem.

Bet šie pretterorisma pasākumi  ir mainījuši mūsu dzīvi.

Visa bagāža un visi pasažieri  tiek sīki pārbaudīti.

Jaunas tehnoloģijas - ķermeņa skeneri -  atrod zem drēbēm paslēptus priekšmetus,

pat ieročus vai sprāgstvielas,  kas nav izgatavotas no metāla.

Bet to rentgena stari iziet cauri ķermenim,  kas kaitē veselībai, ja to veic atkārtoti.

Un tas jūs izģērbj!  Kā ir ar pasažieru privātumu?

Jautājums ir par to, vai gribam  traucēt daudz nevainīgu cilvēku.

Mēs koncentrējamies  uz lidostām un gaisa satiksmi,

bet ja nu kāds uzskatīs, ka šie skeneri  ir nepieciešami vilcienu stacijās

Esam vai neesam teroristi,  mūs bieži vien uzrauga.

Ja tas turpināsies, būs iespējams  mums izsekot pa pēdām.

Interesanti, vai tas  patiešām ir iedarbīgi.

Vai esam drošībā?  Tas ir noteikts „jā”.

Tagad teroraktus arvien biežāk  plāno atsevišķas personas,

Eiropas galvaspilsētās ir notikuši  vairāki ārkārtīgi vardarbīgi terorakti.

Starp 2006. un 2008. gadu Eiropā  notika 500 teroristu uzbrukumu,

Bieži vien šos aktus  veic jaunas, izolētas personas.

Viņi pagatavo sprāgstvielas,  sekojot internetā pieejamām vadlīnijām.

Lai izsekotu teroristus, ES ir pieaudzis  policijas un izmeklēšanas dienestu skaits.

Jaunie personu dokumenti  satur elektroniskas shēmas

pirkstu nospiedumiem, acu varavīksnes  vai tīklenes izmērs un krāsa.

Mērķis ir labāk uzraudzīt cilvēkus.  Kā ar manu pārvietošanās brīvību?

Tiek profilēta vēl viena  pretterorisma metode.

Tiek vākta informācija, lai redzētu,  vai jūs atbilstat terorista profilam vai ne.

Uz ASV dodošies pasažieri  aizpilda anketas:

savu vecumu, adresi, gaumi.  Tās tiek nodotas ASV iestādēm.

Bet šo profilēšanu varētu  palielināt rindās.

Tas tagad ir iespējams,  pateicoties interneta uzraudzībai.

Cik tālu varam iet  terorisma apkarošanā?

EP apskata jautājumu  par līdzsvaru starp drošību

un brīvību, reliģijas, uzskatu,  viedokļu, privātuma aizsardzību.

Kas notiek ar mūsu personas datiem?  To redzēsim citā „No A līdz Z”. Atā!