Lai aizkavētu neiroloģisko un psihisko saslimšanu pieaugumu līdz ar sabiedrības novecošanu, jāstiprina zinātniskā sadarbība. Eiropas Parlamenta Zinātnes un tehnoloģiju nākotnes darba grupas ietvaros eirodeputāti un pētnieki apspriež iespējamos risinājumus.

technology

health (2841)

Līdz ar sabiedrības novecošanu aktuālāki kļūst garīgās veselības aspekti

https://api.multimedia.europarl.europa.eu/documents/20125/10081767/B03ESN043019-LV.srt

Alcheimera slimība, Parkinsona slimība,  šizofrēnija, depresija...

Tiek prognozēts, ka  vidēji katru trešo ES pilsoni

dzīves laikā skars kāda neiroloģiska  vai psihiska saslimšana.

Šī statistika ir  satraucoša, bet kļūs vēl

satraucošāka līdz ar sabiedrības novecošanu

un paredzamā mūža ilguma pagarināšanos.

Lai sekmīgāk tiktu galā ar šīm slimībām,  mums jāpārkārto veselības aprūpes sistēmas

un jāpievērš lielāka uzmanība  zinātniskajai sadarbībai.

Smadzeņu darbības traucējumi ir globāla problēma.

Protams, ja organizēsim sadarbību  28 ES dalībvalstīs

un iegūsim plašu informāciju un datus,

varēsim uzlabot  savas zināšanas par šo problēmu,

un tas ir ļoti svarīgi risinājuma atrašanai.

Lai labāk izprastu situāciju,  mums jāstiprina saiknes

starp politiskajām  un zinātniskajām aprindām.

Šis ir viens no uzdevumiem, ko veic STOA

jeb Eiropas Parlamenta  Zinātnes un tehnoloģiju nākotnes darba grupa,

kas rīko sanāksmes starp  eirodeputātiem un pētniekiem. 

Smadzenes sastāv  no vairāk nekā 100 miljardiem neironu,

kurus saista simtiem  tūkstošu sinapšu.

Saprast, kā tās darbojas, ir  viens no vissarežģītākajiem cilvēces uzdevumiem.

Lai palīdzētu to atrisināt,  Eiropas Savienība kopš 2013. gada finansē 

smadzeņu izpētes projektu "Human Brain Project".

Projekta vērtība  pārsniedz 1,9 miljardus eiro,

un tā mērķis ir izstrādāt  smadzeņu darbības datorsimulāciju.