Vai, turpinoties pārbaudēm un testiem saistībā ar gaļas skandālu, vajadzētu pastiprināt finanšu sankcijas pret pārtikas krāpniekiem?

Zirga gaļas skandāls: Vai pastiprināt sodus?

https://api.multimedia.europarl.europa.eu/documents/20125/16238049/n001-130306-001-lvx.srt

Zirga gaļas skandāls  ir izplatījies visā Eiropā.

Plašas pārbaudes ir parādījušas  ne tikai zirga gaļas,

bet arī cūkas un sazāļotas  zirga gaļas pēdas pārtikā,

un Dienvidāfrikā ir atklāti gadījumi,  kad produktos ir ķengura un žirafes gaļa.

Nav brīnums, ka liellopu gaļas produktu  pārdošanas apjomi ES ir kritušies līdz 40%.

ES ar noteikumiem  īsteno pārtikas nekaitīgumu.

Taču pārtikas nekaitīgums  ir valsts atbildība.

Valsts iestādes veic virkni pārbaužu,  piemēram, DNS testus,

taču problēma radusies valstīs,  kurās ir atšķirīgi noteikumi

ES noliedz, ka tā būtu pārāk lēni  reaģējusi uz zirga gaļas skandālu.

Tā solīja palielināt kontroles, ieskaitot  DNS testus un fenilbutazona pārbaudes.

ES šīs kontroles  finansēs 75% apmērā.

Kādi ir risinājumi pēc tam,  kad par ES piegādes ķēdi radās šīs bažas?

jo viņi gatavojas veikt  vairāk nekā 2000 DNS pārbaužu.

Pēc ziņojuma par to gaitu un rezultātiem...

Balstoties uz to,  mums vajadzētu uzsākt diskusiju.

Lielbritānijas EP deputāte domā,  ka arī ražotājiem būtu jādara vairāk.

Izskatās, ka mums vajadzēs  segt viņu izmaksas.

Ražotāji par pārdoto pārtiku  saņem milzīgu peļņu.

Ir zaudēta patērētāja uzticība un gatavo  ēdienu pārdošanas apjomi ir kritušies.

Viņiem nopietni jāizturas  pret uzticēto atbildību.

Viņiem vajadzētu veikt pārbaudes  un pārliecināties par savas gaļas izcelsmi.

Komisija solīja,  ka gaidāma reāla darbība.

Tiks īstenotas obligātas pārbaudes un  līdz vasarai jāsagatavo jauns priekšlikums,

kas piespiedīs dalībvalstis vainīgajām  pusēm piemērot finanšu sankcijas.

Tā kā debates turpinās... mūsu ieteikums?  Skatieties, ko ēdat!