Kibernoziegumi rada arvien lielākus draudus informācijas tīkliem un pasaules ekonomikai. Taču vai dalībvalstu sadarbība ierobežos vai palielinās uzbrukumu draudus? Mēs jautājām eirodeputātam Andreasam Švābem.

Pēdējā iespēja sarunām par kiberdrošību?

https://api.multimedia.europarl.europa.eu/documents/20125/11874267/n003-0310-lv.srt

Andreas Švābe,  labdien un laipni lūgts šajā intervijā.

Šodienas tēma ir  IT tīklu aizsardzība.

Jūs šajās trīspusējās sarunās pārstāvat  Parlamentu un vadāt tā delegāciju.

Kad iestādes apvienojas, lai trīspusējās  sarunās spriestu par jautājumiem,

tā vienmēr izrādās pēdējā iespēja  kaut ko darīt. Kāpēc tā?

Pagājušogad Parlaments vienojās  par tā saukto kiberdrošības stratēģiju,

prasot dalībvalstīm uzņemties  atbildību visās saistītajās jomās.

kā to piedāvāja Komisija,  Parlaments ieviesa jaunas vadlīnijas,

kas mudināja visus  kritisko infrastruktūru īpašniekus

padarīt savu infrastruktūru elastīgu,  proti, ilgtspējīgu un pastāvīgi drošu.

Kuras ir kritiskās infrastruktūras?  -Tās ir galvenās labklājības jomas,

ko izmanto Eiropas patērētāji,  piemēram, enerģētika, veselība utt.,

kas mūsdienās daudz vairāk  paļaujas uz IT, nekā cilvēki to apjauš.

Tādēļ ir svarīgi garantēt ilgtermiņa  drošību mūsu patērētājiem,

kas ir kā kolektīvais ieguldījums,  lai saglabātu stabilitāti

pret ārējiem uzbrukumiem,  kā arī pret iekšēju trauslumu.

Pastāv daudz šādu uzbrukumu.  Palūkojoties uz 2012. gada rādītājiem,

redzam, ka uzbrukumi notika  76% MVU un 93% lielo uzņēmumu.

Lūk, ko jūs teicāt  2014. gada sākumā:

„Mums ir kopīgiem spēkiem jācīnās  pret draudiem IT drošībai.

Lai to paveiktu, nav nepieciešama  jauna ES superaģentūra.

Valsts aģentūrām ir pietiekama pieredze,  un tās var cita no citas mācīties.”

Kāpēc mums  vajadzētu rīkoties ES līmenī?

Dalībvalstu iespējām  uzlabot IT drošības infrastruktūru

ir ļoti atšķirīgs raksturs,  lielākām valstīm ir augstāki standarti;

tās pēdējos gados  ir daudz ieguldījušas,

kamēr mazākām valstīm un Austrumeiropas  valstīm vēl tas ir jāsasniedz.

Mums vajadzētu norādīt to,  ka Eiropas aizsardzība pret IT uzbrukumiem

ir tikai tik stipra, cik stiprs  ir tās vājākais posms.

Tāpēc tiem ir jābūt  kopīgiem centieniem.

Tāpēc mums ir jāuzticas ES valstīm, ka tās  cenšas tik daudz, cik no tām tiek prasīts.

Pirms dažiem gadiem Igaunija  tika pakļauta Krievijas hakeru uzbrukumam,

Tāpēc šis ir svarīgs jautājums,  tomēr valstīm pašām tas ir jāatrisina.

Lai tas viss darbotos,  ikvienam ir jādalās ar datiem.

Sākotnēji gan uzņēmumiem,  gan valdībām bija pienākums tā darīt.

Taču šobrīd tas vairs  neparādās priekšlikumā. Kāpēc ne?

Protams, datu apmaiņa  ir ļoti jūtīgs jautājums

attiecībā uz komercinformāciju  vai valdības informāciju.

Dalībvalstis saka, ka tās zina samērā daudz  par iespējamiem uzbrukumu draudiem,

taču tās nevēlas, lai šī informācija  nokļūst nepareizās rokās.

Saistībā ar to problēma ir tāda,  ka pagaidām dalībvalstis

Tieši tāpēc mēs teicām,  ka steidzami ir jāiegulda.

Taču, kamēr netiek izpildīti standarti,  mēs atvēlēsim dalībvalstīm kādu laiku,

jo mēs saprotam, ka konfidenciālu datu  apmaiņai vajadzīga savstarpēja uzticība.

Uzņēmumiem datu apmaiņa  stājas spēkā uzreiz.

Teksts par kiberdrošību  gaidāms novembrī.

Vai interneta lietotāji patiesībā  ir drošībā, atrodoties tiešsaistē?

Kāds, jūsuprāt, būtu ideāls teksts?

Sākšu ar otro jautājumu, Eiropas  Parlamenta izstrādātais teksts ir ļoti labs.

Tas ir sākums pilnīgi  jaunai likumdošanas jomai,

Es ceru, ka Itālijas prezidentūra novembrī  pabeigs trīspusējās sarunas ar mums.

Atgriežoties pie jūsu  pirmā jautājuma,

šīs vadlīnijas centrālais objekts  nepārprotami ir patērētāji kā pilsoņi,

kas izmanto enerģiju,  dodas uz slimnīcu

izmanto attiecīgās  apdraudētās infrastruktūras.

Tā nefokusējas uz patērētājiem,  kas mākonī augšupielādē fotogrāfijas.

Viņu ziņā ir saprast,  ka internets nav tik drošs,

kā fotogrāfiju glabāšana  zem spilvena.

Mēs gribam nodrošināt to, lai iedzīvotāji,  saskaroties ar kritiskajām infrastruktūrām,

Vai mūsdienās iedzīvotāji, kas izmanto  šos pakalpojumus, ir drošībā?

Attiecībā uz kritiskajām infrastruktūrām viņi  būs krietni lielākā drošībā ar šīm vadlīnijām.

Visos pārējos gadījumos  viņiem pašiem būs jāapzinās risks,

ka modernajā laikmetā  informācija var nonākt nepareizajās rokās.

Tāpēc piesardzība un  personas datu aizsardzība

ir galvenie ieteikumi  ikvienam interneta lietotājam.

Andreas Švābe, liels paldies.  -Paldies.