Iedzīvotāji no visas Eiropas jautā eirodeputātei Simonai Bonafē, kāda ir Eiropas atbilde uz lieliem starptautiskiem konfliktiem un aktuāliem politiskiem jautājumiem, sākot no migrācijas, beidzot ar izaugsmi.

Itālijas ES prezidentūrai jāstājas pretī lieliem izaicinājumiem

https://api.multimedia.europarl.europa.eu/documents/20125/11845406/n004-0008-lv.srt

Ārpolitikā atkal trūkst  Eiropas rīcības.

Kāpēc Itālijas prezidentūra  nav neko darījusi Gazas jautājumā?

Kā mēs varam atgriezt  ekonomiku uz pareizā ceļa?

Vai mēs varētu mazināt aizliegumus  valsts finansēm un īstenot lielāku elastību?

Vai risinājums varētu būt  videi draudzīga ekonomika?

Mēs jautājām Itālijas  EP deputātei Simonai Bonafē,

kas pēdējās Eiropas vēlēšanās  ieguva visvairāk balsu.

Es esmu saņēmusi jautājumus no  Eiropas ekspertiem un iedzīvotājiem.

Attiecībā uz Izraēlas  un Palestīnas jautājumu,

kas ir nepieciešami,  taču nepietiekami,

kāda tieši ir  Eiropas Savienības nostāja

un kādi ir tās  priekšlikumi un iniciatīvas?

Visi jautā, kāds ir Eiropas  viedoklis šajā jautājumā.

Starp Izraēlu un Gazu notiek  jauns karš. Kāds ir Eiropas viedoklis?

Tā ir taisnība, ka no Eiropas  neesam daudz dzirdējuši

par šo nopietno krīzi  Tuvajos Austrumos.

Tā vietā, lai izšķiestu laiku,  noraidot nominācijas

ir jāsāk apspriest to,  kas Eiropai ir nepieciešams.

Manuprāt, ir nepieciešama kopēja  ārpolitika, taču tas pagaidām nav iespējams.

mums ir nepieciešama  arī Vidusjūras politika,

jo, kamēr mēs nepieņemsim,  ka Vidusjūras jautājumiem

kad tiks piedāvātas diskusijas  par Izraēlas un Palestīnas vajadzībām.

Ļoti daudzi cilvēki saka, ka Lielbritānija  vēlas dziļi integrētu ekonomikas savienību,

Vai ir iespējama viena savienība bez otras  un kā jūs Lielbritānijai pateiksiet,

ka, iespējams, tām abām  ir jābūt kopā?

Ko jūs teiksiet?  -Ir nepieciešama politiskā savienība.

Es cieši ticu Eiropas  Savienoto Valstu projektam.

Padomes priekšsēdētājs  ļoti skaidri to pauda,

Mūsdienu Eiropai  ir nepieciešama identitāte, gars.

Eiropa vienmēr ir izvirzījusi  sev izaicinājumus.

Paplašināšanās izaicinājums,  eiro izaicinājums.

Mūsdienās tas šķiet  tikai kā tirgu integrācija.

Mums ir jāsāk vēlreiz  un jāatrod Eiropas sapnis.

Kamēr Eiropu  izjūtam kā ierobežotu telpu,

mēs apzināmies, ka tas nav  tāds stimuls, kādu mēs vēlētos.

Mēs vēlamies Eiropu,  kas koncentrējas uz cilvēkiem un izaugsmi

un kura var atbildēt  27 miljoniem bezdarbnieku.

Jūs tikko esat sākusi  savu Eiropas piedzīvojumu,

un jūs esat ļoti tuvu  arī videi draudzīgai ekonomikai.

Itālijā videi draudzīga ekonomika  ir ļoti spēcīga atsevišķos sektoros.

Vai tas varētu būt viens no veidiem,  kā Eiropā atjaunot izaugsmi?

Noteikti, vispirms mums ir jāvirzās  prom no taupības politikas

un jāsāk piemērot Stabilitātes pakts  arī attiecībā uz elastību.

Tas palīdzēs ieguldīt  un atgriezt darba kārtībā izaugsmi.

Mums ir jālemj arī par to,  kādas rūpniecības politikas vēlamies.

Mums ir nepieciešams  rūpniecības uzplaukums,

jo nevaram būt tikai  liela pakalpojumu asociācija.

Taču rūpnieciskajam uzplaukumam  ir jākoncentrējas uz ilgtspēju,

vidi, videi nekaitīgām tehnoloģijām...

Tam ir jākoncentrējas  uz vides jautājumiem.

Pievērsīsimies Grieķijai. Mēs tikāmies ar  organizācijas „Pasaules ārstu” direktoru.

Viņš teica:  „Mums vajadzētu būt nevis Grieķijā,

Tas parāda,  kādā situācijā atrodamies.

ka viņām nav piekļuves  pat pirmsdzemdību pamataprūpei.

Vairāk nekā 50% bērnu,  kas piedalās mūsu pediatrijas programmās,

Mans jautājums ir šāds:  ko jūs plānojat darīt,

lai garantētu, ka šādas  veselības aprūpes pamatvajadzības

tiek nodrošinātas  visās Eiropas valstīs,

tostarp Grieķijā,  kas atrodas dziļā humānajā krīzē?

Vai tā ir cena, kas mums jāmaksā  par valsts finanšu disciplīnu,

ziedojot solidaritāti,  kas līdzinās Amerikas modelim?

Vai tas sagaida mūs Itālijā un Francijā?  -Nē, es tā nedomāju.

Ir vajadzīga saliedēta Eiropa attiecībā uz  valsts finansēm, un arī atbalstoša Eiropa.

Es nevēlos Eiropu, kas aizmirst  par trūcīgajiem un rada apstākļus,

kuros Grieķija ir spiesta  īstenot masveida atlaišanu.

Es nevēlos Eiropu,  kas ir nejūtīga pret imigrantiem,

Itālija ir palikusi viena  cīņā ar šo parādību,

Lai izveidotu saliedētu  un atbalstošu Eiropu,

ir jānodrošina, ka noteikumi  un budžeti tiek ņemti vērā,

taču visupirms tas,  ka mēs izrādām solidaritāti.

Šis vārds jau ilgu laiku  ir bijis daļa no mūsu kultūras,

un tam ir jābūt patiesas  Eiropas politikas centrā.