Ļaunākā atomelektrostacijas avārija bija pagrieziena punkts Eiropas vēsturē. EuroparlTV atskatās uz 1986. gada aprīlī notikušo Černobiļas katastrofu.

Vēsture: Černobiļas kodolkatastrofa

https://api.multimedia.europarl.europa.eu/documents/20125/15962967/v001-0020-lv_mf.srt

ČERNOBIĻAS KODOLKATASTROFA,  1986. GADA 26. APRĪLIS

Nakts vidū, plkst. 1:23  pēc vietējā laika,

Černobiļas atomelektrostacijas 4. reaktorā  Ukrainā notiek divi milzīgi sprādzieni.

Kontrolēts izslēgšanas eksperiments  ir nogājis greizi.

Sprādzieni ir izkustinājuši vairāk nekā  1000 tonnu smago reaktora pārsegu.

Tā kā šai ierīcei trūkst aizsargapvalka,  rektora kodols ir atklāts.

un atmosfērā izlaiž tonnām  ārkārtīgi radioaktīva materiāla.

Šajā negadījumā var vainot  virkni cilvēka kļūdu,

neefektīvu administrāciju un RBMK  tipa reaktora projekta nepilnības.

Mēs to uzskatījām par  komunisma sistēmas neveiksmi.

Visi zināja, ka Padomju spēkstacijas  un aprīkojums kopumā

bija nabadzīgs, tas pats attiecās  uz atomelektrostacijām.

Tas arī liecināja un bija priekšvēstnesis  komunistu režīma beigām.

Viņi nespēja pārvaldīt ne ekonomiku,  ne atomelektrostacijas, neko.

Jā, bet, protams,  jau tobrīd bija zināms,

ka arī Vācijas atomelektrostacijās  notika nopietni negadījumi.

Padomājiet par lielām kļūdām Biblisā,  kur gandrīz notika ļaunākais.

Un pirms tam – 1978. gadā –  bija arī Harisburga.

Tāpēc nevarētu teikt,  ka tas var notikt vienīgi Krievijā.

Reaktora tuvumā radiācija ir tik spēcīga,  ka daži strādnieki nomirst minūšu laikā.

Tūkstošiem „likvidatoru”  ir pakļauti radiācijas devām,

kuras īsā laika periodā  ir nāvējošas.

Padomju Savienība uz Černobiļu  sūtīja cilvēkus dzēst uguni

bez jebkādiem  piesardzības pasākumiem.

Kaimiņpilsēta Pripete tika evakuēta  tikai 36 stundas pēc negadījuma.

Iedzīvotāji nezināja, cik nāvējošai  radiācijas devai viņi bija pakļauti.

Turpmāko nedēļu laikā lielāko daļu  Eiropas pārklāja radioaktīvs mākonis.

Pat 2000km attālajā Turcijā pieaug  saslimšana ar vairogdziedzera vēzi.

Teritorija 30km rādiusā ap šo reaktoru  tiek pasludināta par aizliegto zonu,

ko pat daudzas nākamās  paaudzes nevarēs apdzīvot.

Šī katastrofa un  tās ilgtermiņa sekas

ir prasījušas  līdz pat 200 000 dzīvību.

Šī katastrofa visā Eiropā mainīja  sabiedrības viedokli pret kodolenerģiju

un veicināja Zaļo  kā politiska spēka pieaugumu.

Man Černobiļa bija svarīga,  jo tā man lika saprast,

ka runa ir par enerģijas nozari  un kodolenerģiju.

Es atceros,  cik tai bija svarīga nozīme,

sekmējot manu iesaistīšanos  vides aizsardzības kustībā.

26 gadus pēc Černobiļas katastrofas  Eiropā darbojas 196 kodolreaktori.

Visi Krievijas 11 reaktori ir tāda  paša tipa kā Černobiļas 4. reaktors.