Krescencio Rivelīni (EPP-ED, Itālija) uzskata, ka ES jābūt stingrākai attiecībā pret Ķīnu, atverot tai savus tirgus, un tai pretī būtu jāiegūst pietiekamas garantijas.

Intervija: Eiropai jābūt stingrākai attiecībā pret Ķīnu

https://api.multimedia.europarl.europa.eu/documents/20125/16126688/n003-0211-lv.srt

Jūs jau trīs gadus esat  ES-Ķīnas delegācijas priekšsēdētājs.

Tas ir priviliģēts amats, daudz braucienu  un tikšanos ar ķīniešiem.

Ir sagadījies tā,  ka šonedēļ abas lielvaras –

ASV un Ķīna –  ir ievēlējušas prezidentus,

vienu no viņiem – Obamu –  ievēlēja demokrātiskās vēlēšanās,

savukārt otru iecēla  Komunistiskās partijas kongress.

Tātad, ieceltais prezidents  Sji Dziņpins,

kurš stāsies amatā martā,  vai esat ar viņu ticies?

Es ar viņu vēl neesmu ticies.  Jums taisnība – divi svarīgi notikumi.

Šis kongress mainīs  ne tikai Ķīnas nākotni,

bet arī visas pasaules nākotni  pārmaiņu dēļ...

Papildus laikrakstu atklāsmēm  par mazajiem prinčiem,

to amatpersonu pēcnācējiem,  kuri ieņem politbiroja amatus,

notiek pārmaiņas arī  pašā Komunistiskajā partijā,

kas ir sapratusi,  ka Ķīnu ir skāris patērētāju vīruss.

Skatos uz Pekinas pilsoņiem un redzu,  ka viņi pēdējā laikā ir ļoti mainījušies.

Pat redzēju demonstrantus Veselības  ministrijas ārpusē, kuru mēs apmeklējām.

Tātad jūs uzskatāt,  ka notiks reformas

pārredzamības jomā,  informācijas brīvības jomā...

Kādas reformas ir paredzamas?  - Sociālas reformas.

Piemēram? Strādājošo tiesības?  - Nē, pat ne tās.

Pavisam noteikti  tiks apstiprināta programma,

kas daudziem Ķīnas lielpilsētu iedzīvotājiem  piešķirs bezmaksas veselības aprūpi.

Pirmo reizi ir labklājības programma  gados vecākiem pilsoņiem,

tas ir kas tāds,  kas pat pavisam nesen...

Ir programma personām ar invaliditāti.

Tātad patiesa uzmanība  tiek pievērsta sociāliem jautājumiem.

Vienlaicīgi esam liecinieki  jaunam tirdzniecības karam

Pagaidām tas skar atsevišķas nozares –  atjaunojamo enerģiju, saules paneļus,

taču Eiropa pirms dažām nedēļām  uzbruka Ķīnai, un Ķīna ir atbildējusi,

iesniedzot prasību Pasaules Tirdzniecības  organizācijā, ja tā var teikt,

un nosodot Eiropu par atjaunojamās  enerģijas jautājumiem.

Vai, jūsuprāt, mums būtu jāturpina  šādā veidā vest sarunas ar Ķīnu?

Es lasīju, ka ķīnieši uzklausot  tikai tad, ja notiek karš.

Ķīnieši spēlējas ar eiropiešiem.  Tam ir pavisam vienkāršs iemesls.

Pie sarunu galda sēž  viens Ķīnas premjerministrs,

viens Ķīnas finanšu ministrs un  viens Tautas Republikas prezidents.

Viņiem pretī ir 27 valstu vadītāji,  27 finanšu ministri

un 27 nodarbinātības ministri,  kuriem ir pilnīgi atšķirīgas idejas.

Merkele turp dodas  nedēļu pirms Barrozu vizītes

un noslēdz darījumus, kuri palīdz Vācijai,  pēc tam turp dodas Monti,

un tad, kad ierodas Barrozu,  viņam nav nekādas iespējas vest sarunas.

Jūsuprāt, šie samiti,  kuri notiek divreiz gadā, ir bezjēdzīgi,

jo atsevišķas valstis joprojām  rīko divpusējus samitus?

Tie nav bezjēdzīgi,  jo tie noved pie sarunām.

Pirmā lieta, ko ieraudzīju,  ielidojot Pekinā, bija Ferrari.

Otrā lieta bija Francijas  augstās modes apģērbu veikali,

Tāpēc viņi nedzīvo stikla burkā.  - Viņiem Eiropa ir nepieciešama.

Kā Eiropa var panākt, ka Ķīna klausās?  - Tai jābūt stingrākai.

Mēs ļāvām Ķīnai pievienoties  Pasaules Tirdzniecības organizācijai

Pilnīgi atvērtu?  - Pilnīgi atvērtu.

Pretī viņi piedāvā  dažu sarunu uzsākšanu.

Sauksim to par šantāžu,  jo tieši tā tas ir.

Un viņi piedāvā savu  milzīgo ekonomisko jaudu.

Ķīnas Bankai vienīgai ir uzkrājumi  50 000 miljardu dolāru apmērā.

Tie ir tikai Ķīnas Bankas  uzkrājumi dolāros.

Mums ir daudz ieroču,  lai ar viņiem tiktu galā.

Stingrāk un izlēmīgāk.  - Daudz stingrāk un izlēmīgāk.

Mēs tikai runājam par sarunām  starp Eiropu un Ķīnu,

taču Ķīnas imperiālisms  ir praktiski iekarojis Āfriku.

Visi Āfrikas retzemju metāli, produkti,  izejmateriāli un Āfrikas iedzīvotāji

Tādā gadījumā  Ķīna iekaro arī Eiropu

ne vien saistībā ar tirgiem  un tirdzniecības precēm,

bet arī saistībā ar mūsu  valsts parādu pirkšanu,

jo ķīnieši jau ir iegājuši  Grieķijā un Portugālē.

Vai tas ir bīstami?  - Mums jācer, ka investori pērk eiro.

Šī situācija ir ļoti sarežģīta.  - Un palīdz mums.

Lielajām starptautiskajām bankām  ir grūti nopirkt mūsu parādus.

Bet, kā jau es teicu,  tiekoties ar manu kolēģi no Ķīnas,

šodien Eiropa  savas vēstures un civilizācijas,

ģeogrāfiskās atrašanās  un politiskās nozīmes dēļ

garantē šī parāda atmaksāšanu  un maksā lielus procentus,

tāpēc tas viss nāk par labu  Ķīnas investoriem.