Stratēģijā "Eiropa 2020" būtu jāietver personas ar invaliditāti ar nolūku izveidot uz cilvēktiesībām balstītu ilgtspējīgu sabiedrību - to pieprasa ungāru eirodeputāts Adams Kosa.

Intervija: Balss bezbalsīgajiem

https://api.multimedia.europarl.europa.eu/documents/20125/15608318/N003-0121-LV.srt

Kosas kungs,  esiet sveicināts EuroparlTV.

tiek uzskatīts, ka mūsdienās  80 miljoni ES iedzīvotāju ir invalīdi.

Kāda ir šo cilvēku  situācija šodien?

Kā jūs to raksturotu? Ar kādām  problēmām viņiem šodien jāsaskaras?

Labdien! Paldies par  uzaicinājumu šeit ierasties.

Runājot par 80 miljoniem  invalīdu Eiropā,

redzu, ka lielākā problēma  ir pakalpojumu nepieejamība.

Manuprāt, personām ar invaliditāti  tas ir galvenais šķērslis.

Ja pakalpojumi būtu pieejami  visiem cilvēkiem, ne tikai invalīdiem,

Ir rīcības plāns „Eiropas 2020. gada  stratēģija invaliditātes jomā".

Tā pieprasa, lai visos ES tiesību aktos  tiktu ietvertas personas ar invaliditāti.

Kā jūs vēlētos to padarīt  faktiski iespējamu?

Manuprāt, pirmais solis,  ar ko mums jāsaskaras,

ir invaliditātes stratēģija  10 gadu periodam risināšana.

Manuprāt, tas ir svarīgi  visiem pilsoņiem.

Otrkārt, mēs raugāmies uz  personu ar invaliditāti iespēju

Ja tā nedarīsim,  viņu dzīve lielā mērā būs traucēta.

Padomes vai  Eiropas Komisijas atbildība.

Es uzskatu, ka atbildībai  jābūt nacionālajā līmenī,

kur likumus var ieviest  nacionālajā līmenī,

Manuprāt, tieši tā  ir lielākā problēma.

Mēs runājam par konkurētspēju.  No kurienes būtu jānāk naudai,

un kā varam izvērtēt  piešķiramās naudas apjomu,

lai izstrādātu patiesu ES politiku  personām ar invaliditāti?

Šī septiņu gadu  finanšu perioda laikā,

manuprāt, invaliditātes jautājumam  tika piešķirts daudz naudas.

Manuprāt, tas ir kas tāds,  kas nākotnē atkal būtu jādara

ar struktūrfondu, Eiropas  Sociālā fonda palīdzību.

Ir ļoti svarīgi,  ka šis aspekts tiek finansēts.

Nedomāju, ka šis jautājums attiecas  tikai uz nabadzīgajām ES valstīm.

Es uzskatu, ka ir ietekmētas  daudzas jomas,

tāpēc finansējumam jābūt pieejamam  tā saucamajām bagātajām valstīm,

kā arī tām, kuras tiek uzskatītas  par nabadzīgajām valstīm.

vispirms ir nepieciešama nauda,  bet ir jāpiemēro dažādas lietas.

Mēs jau ilgu laiku esam runājuši par  ES politiku personām ar invaliditāti.

Kāpēc tagad tai jābūt kam tādam,  kas darbojas vairāk nekā iepriekš?

Es domāju, ka, kopš mani ievēlēja  par Eiropas Parlamenta deputātu,

varu sniegt jaunu vēstījumu un skatījumu  par to, ko nozīmē būt invalīdam.

Mums ir jāatceras, ka Eiropā  ir 500 miljoni iedzīvotāju,

Personām ar invaliditāti  pieejamie pakalpojumi

ļoti noder arī vecāka  gadagājuma cilvēkiem.

Tāpēc es uzskatu, ka Padomei,  Komisijai un dalībvalstu valdībām

ir jāraugās, lai šādi pakalpojumi  būtu pieejami visiem,

Nobeigumā tehnisks jautājums  un arī jautājums par nodarbinātību.

Vai varat pateikt,  cik zīmju valodu pastāv?

Ja jūs runājat ungāru valodā,  vai ir īpaša ungāru zīmju valoda

vai mums būtu nepieciešami,  kā šeit mana kolēģe,

Vai tā būtu iespēja  radīt jaunas darbavietas,

Patiesībā ES dalībvalstīs  ir 27 dažādas zīmju valodas.

Mana dzimtā valoda  ir ungāru zīmju valoda.

Mana otrā valoda, es teiktu,  ir ungāru valoda.

Trešā ir angļu valoda  un tā tālāk.

Tagad es sazinos, izmantojot  starptautisko zīmju valodu,

Tas ir veids, kā cilvēki var  sazināties dažādās valodās.

Kā saka, piemēram, „uz redzēšanos”  ungāru un angļu valodā?

Bet citas zīmju valodas  lietotu citas zīmes.

Es jautāju tulcei, vai viņa zina zīmi  „uz redzēšanos" angļu valodā.

Izskatās, ka tā ir tāda pati,  bet itāļu valodā tas nozīmē „Čau!”.

Tātad, katrai valstij  ir sava zīmju valoda.