Kamēr Serbijas spertie lielie soļi uz priekšu ir nobruģējuši nelīdzenu, tomēr daudzsološu ceļu uz dalību Eiropas Savienībā, Islandes plāni ļaut iedzīvotājiem referendumā teikt galavārdu ir uz laiku atlikti.

Paplašināšanās: Balkānu valstu un Islandes atšķirīgā situācija

https://api.multimedia.europarl.europa.eu/documents/20125/16470345/n001-140115-001-lv.srt

Kura valsts pēc Horvātijas kļūs par  Eiropas Savienības 29. dalībvalsti?

Vai paplašināšanās joprojām  ir darba kārtībā?

Sarunas par dalību ES  šobrīd notiek ar piecām valstīm:

Turciju, Bijušo Dienvidslāvijas  Maķedonijas Republiku,

Ilgu laiku šķita, ka nākamā valsts,  kas pēc Horvātijas

pievienosies eiro klubiņam,  būs Islande.

Taču kopš 2013. gada ir radušās šaubas  par Islandes pievienošanos.

Finanšu krīzes rezultātā,  kas smagi skāra Islandes iedzīvotājus,

eiro ir zaudējis simbolisko solījumu  par labāku nākotni.

Turklāt atbildīgā darba grupa  ir atlaista, izjukusi,

Tiek risinātas nopietnas diskusijas,  Reikjavikā tiek gatavoti divi ziņojumi,

kas, no vienas puses,  vērtē situāciju Savienībā,

bet no otras –  līdz 2012. gada beigām

EP deputātu uzmanības centrā  šodien bija arī Serbija,

jo janvārī tiks risinātas sarunas  ar Belgradu par dalību ES.

Progress pretī ES  būs atkarīgs no Serbijas,

tai normalizējot attiecības ar Kosovu,  taču tas nav vienīgais jautājums.

Visā valstī bija izplatīta  organizētā noziedzība un korupcija.

Korupcija ir sistēmiska,  tāpēc viņiem ir jāiztīra visas šīs iestādes.

Balkānu valstu vidū  Serbija ir priekšgalā.

Pārējās 3 potenciālās kandidātvalstis –

Albānija, Kosova un Bosnija  un Hercegovina – cieši vēro.