Katrīna Trautmana (S&D) komentē, ko Eiropa var vai nevar izdarīt Grieķijas labā, Tokija Saifi (EPP-ED) analizē Alžīrijas vēlēšanas un to fonu.

7 dienas Eiropā: Atgriežamies pie drahmas? - Vēlēšanas Alžīrijā

https://api.multimedia.europarl.europa.eu/documents/20125/15993925/m004-0034-lv_mf.srt

Sveicināti EuroparlTV  raidījumā „7 dienas Eiropā”.

Vai Grieķijai būs  jāatstāj eiro zona?

Kopā ar mani to šodien pārrunās  Katrīna Trautmana. Labdien!

Jūs Eiropas Parlamentā esat  Francijas sociālistu delegācijas vadītāja.

Tieši šī amata dēļ  es jūs šodien uzaicināju.

Bet pirmais šī raidījuma noteikums  ir mūsu „Jā vai Nē” sadaļa.

Jautājumu un atbilžu minūte.  Aiziet!

Drahmas atgriešanās Grieķijā  bija tabu, bet vairs ne.

Vai, jūsuprāt, Grieķija nav nokavējusi?  - Gandrīz.

Vai tas nozīmē,  ka Grieķijai par katru cenu

būs jāpieņem  starptautiskais memorands?

Pašlaik tā nevar no tā izvairīties,  jo tai ir nepieciešams atbalsts.

Vai grieķiem tiešām nav izvēles?  - Nē.

Ja Grieķija nepildīs saistības,  vai eiropiešiem būs jāmaksā?

Nevar teikt „jā”. Daļa no cenas  būs jāmaksā, bet kopumā - nē.

Jaunais Francijas prezidents  runā par izaugsmi,

bet vai izaugsme  ir savienojama ar taupību?

Tā ir alternatīva. Tā papildina taupību  un atjauno tās līdzsvaru.

Ir runas arī par eiroobligācijām,  lai eiro zonas valstīs apvienotu parādus.

Vai pie tām agri vai vēlu nonāksim?  - Jā.

Paldies, Katrīna Trautmana,  ka piekritāt spēlēt šo mazo spēli.

Tagad uzreiz pāriesim  pie ziņu kopsavilkuma,

Neskatoties uz politisko krīzi Atēnās,  Grieķijai jāpaliek eiro zonā.

Tā šonedēļ teica G8 līderi  no industrializētākajām valstīm,

runājot par spēcīgu  un vienotu eiro zonu.

G8 arī solīja mudināt  izaugsmi un nodarbinātību.

Šo tēmu izskatīja arī  Strasbūras plenārsēdē otrdien,

kurā piedalījās Komisijas priekšsēdētājs  Žozē Manuels Barrozu.

Trešdien bija Eiropas līderu kārta  runāt par Grieķijas nākotni

daudz gaidītajā neoficiālajā samitā.

Vai Eiropa ir tuvāk  finanšu darījumu nodoklim?

eirodeputātiem trešdien  bija jābalso par šo jauno nodokli,

kas varētu ietekmēt  ES finanšu iestādes.

šis nodoklis varētu dot 57 miljardus eiro,  ja to piemēros visā ES.

Bet vairākas valstis  to jau ir noraidījušas.

Eirodeputāti uzskata,  ka nodoklis būtu jāievieš,

pat ja to pieņem  tikai dažas dalībvalstis.

Mazāk atkritumu,  lai aizsargātu vidi.

Ceturtdien eirodeputātiem bija paredzēts  pieprasīt stingrākus noteikumus

par atkritumu apsaimniekošanu  un dabas resursu atgūšanu.

Viņi arī aicināja apturēt subsīdijas,  kuras kaitē videi.

Nedēļu pēc Starptautiskās dienas  pret homofobiju

eirodeputāti aicināja Padomi  un Komisiju atskaitīties

par 2009. gadā Parlamenta  pieņemto tiesību aktu,

ar ko paplašināja nediskriminācijas jomas,  izņemot nodarbinātību un arodapmācību.

Kopš tā laika vairākas valstis  ir bloķējušas šīs sarunas.

Katrīna Trautmana,  Grieķija un eiro zona

27 dalībvalstis 13. reizi  tikās krīzes samitā.

Kāds vēstījums, jūsuprāt, eiropiešiem  būtu jāsūta Grieķijas iedzīvotājiem

mēnesi pirms to nākamajām vēlēšanām?

Solidaritāte. Mums jāpanāk,  lai viņi spētu turpināt savus centienus,

kuriem jābūt godīgākiem un  kuri jāpavada ar izaugsmes plānu.

Jūs iepriekš teicāt,  ka grieķiem nav izvēles.

starp taupību un  eiro zonas atstāšanu.

Valstij, kas ir uzkrājusi  milzīgus parādus,

Tas ir jautājums, kas skar visas valstis.  Arī Francijai jāatmaksā savs parāds.

Jaunais prezidents un valdība  ir iesaistījušies budžeta disciplīnā.

Tajā pašā laikā, ja Grieķijai  nav ļauts atjaunoties,

Tas ir tāpat, kā ar jebkuru citu dalībvalsti.  Tai ir nepieciešams pamudinājums.

Tai jāreaģē uz pieaugošo bezdarbu  un cilvēku izmisumu.

Šajā gadījumā viņiem jāapsver plāni,  kuri viņiem ļautu atkārtoti investēt,

lai veicinātu to ekonomiku,  pakalpojumu ekonomiku, tūrismu utt.

Mēs šobrīd pārrunājam,  piemēram, eiroobligācijas.

Eiroobligācijas varētu būt daļa  no Grieķijas risinājuma,

finansējot nepieciešamo infrastruktūru,  piemēram, digitālajās tehnoloģijās.

Es to varu teikt,  jo zinu Grieķijas situāciju.

Ja gribat, lai uzņēmumi pārceltos  vai tiktu izveidoti šajā valstī,

efektīviem interneta pakalpojumiem  ir nepieciešama infrastruktūra.

Tāpēc ir virkne jomu,  kurās varētu izmantot ES fondus.

Problēma ir tāda,  ka Vācija negrib eiroobligācijas.

Tā ir taisnība - Vācija negrib,  ka eiroobligācijas nomaksā parādu.

Bet šajā neoficiālajā samitā un līdz  pat jūnijam tiks pārrunāti citi risinājumi,

un valstīm nebūtu jāmaksā lielāki procenti,  lai nomaksātu savus parādus,

ko bankas maksāja,  lai aizņemtos no centrālās bankas.

Ir ļoti negodīgi,  ka bankas var aizņemties ar 1%,

bet dalībvalstīm jāaizņemas  ar daudz lielākiem procentiem.

Šis ir Spānijas, Īrijas  un citu valstu gadījums.

Tāpēc Eiropas stabilizācijas mehānismam  būtu vismaz jābūt banku darbības licencei.

Tāpēc, ja tiktu ieviestas eiroobligācijas,  tas nozīmētu vairāk Eiropas.

Bet vai, jūsuprāt, Eiropas pilsoņi  patiešām vēlas vairāk Eiropas,

jo tas nozīmētu lielākas  suverenitātes atdošanu?

Lielāka ekonomikas koordinācija.  Lielāka spēja reaģēt uz krīzi.

Vairāk sociālā taisnīguma,  vairāk fiskālā taisnīguma.

Eiropieši teiks „jā”,  jo tas ir viņu interesēs.