Eiropas Parlamenta darba kārtību devītajā sasaukumā pamatīgi ietekmēja globālā Covid-19 pandēmija un Krievijas karš pret Ukrainu. Devītā sasaukuma periods sakrita ar laiku, kad bija iestājusies krīze veselības jomā un nācās risināt ģeopolitiskas problēmas, tāpēc galveno uzmanību Parlaments pievērsa zaļās un digitālās pārkārtošanās procesiem, kas veicinātu ES noturību un vienlaikus stiprinātu demokrātijas vērtības.

Eiropas Parlamenta devītais sasaukums

Eiropas Savienība ir viens no mežiem bagātākajiem reģioniem pasaulē — meži klāj aptuveni 40 % no Savienības zemes platības. Meži ir ārkārtīgi svarīgi ne vien mūsu veselībai un labsajūtai, bet arī planētas veselībai. Mežos ir bagāta bioloģiskā daudzveidība, un tiem ir milzīga nozīme, lai mēs spētu cīnīties ar klimata pārmaiņām. Eiropas Savienība zina, cik meži mums ir svarīgi nākotnei. Tieši tāpēc 2021. gadā ir pieņemta jaunā Meža stratēģija laika periodam līdz 2030. gadam.

Eiropas Savienības Meža stratēģija laika periodam līdz 2030. gadam

Міжнародний жіночий день відзначається щорічно 8 березня, щоб вшанувати досягнення жінок і привернути увагу до прав жінок. Це нагода підвищити рівень обізнаності про такі питання, як гендерна рівність, репродуктивні права, боротьба з насильством та жорстоким поводженням з жінками. Рівність між жінками і чоловіками завжди була однією з основних цінностей і цілей Європейського Союзу, але поставлена мета все ще не досягнута повністю.

Як ЄС бореться за права жінок

Katru gadu 8. martā mēs svinam Starptautisko sieviešu dienu. Šajā dienā izceļam sieviešu sasniegumus un izgaismojam sieviešu tiesības. Šī ir arī iespēja palielināt informētību par tādiem jautājumiem kā dzimumu līdztiesība, sieviešu reproduktīvās tiesības, pret sievietēm vērstas vardarbības novēršana, kā arī cīņa pret sieviešu ļaunprātīgu izmantošanu. Sieviešu un vīriešu līdztiesība vienmēr bijusi viena no Eiropas Savienības pamatvērtībām un mērķiem, taču šis mērķis joprojām nav pilnībā sasniegts.

Eiropas Savienības cīņa par sieviešu tiesībām

Eiropas invaliditātes kartes un Eiropas stāvvietu izmantošanas kartes mērķis ir novērst šķēršļus, ar kuriem cilvēki ar invaliditāti saskaras, ceļojot uz citām ES valstīm. Šīs kartes apliecina to turētāju invaliditātes statusu, atvieglo piekļuvi pakalpojumiem, vecina brīvu pārvietošanos un atbalsta vienlīdzīgas tiesības Eiropas Savienībā.

Eiropas invaliditātes karte

Європейське посвідчення особи з інвалідністю та Європейська паркувальна картка особи з інвалідністю — це ініціативи, спрямовані на подолання перешкод, з якими стикаються люди з обмеженими можливостями під час подорожей до інших, ніж власна країна, країн ЄС. Ці посвідчення розроблені для того, щоб утримувачі мали при собі визнаний доказ їхнього статусу інвалідності. Вони спрощують доступ до послуг, сприяють вільному пересуванню та підтримці рівних прав всередині ЄС.

Європейське посвідчення особи з інвалідністю

2022. gada februārī Krievija sāka nelikumīgu pilna mēroga iebrukumu Ukrainā. Eiropas Savienība Ukrainu ir atbalstījusi jau kopš paša kara sākuma, nosodot Krievijas agresiju, piemērojot sankcijas vainīgajiem un sniedzot finansiālu un materiālu atbalstu.

Krievijas karš pret Ukrainu

Відколи Росія розпочала незаконне повномасштабне вторгнення в Україну в лютому 2022 року, ЄС підтримує Київ, засуджуючи російську агресію, запроваджуючи санкції проти винних та надаючи фінансову і матеріальну підтримку.

Війна Росії проти України

Ar sieviešu dzimumorgānu kropļošanu saprot procedūras, kuru laikā ar medicīnu nesaistītu iemeslu dēļ tiek veiktas izmaiņas vai nodarīti ievainojumi sieviešu dzimumorgāniem. Dažādas kopienas tās veic kultūras, reliģisku vai sociālu iemeslu dēļ, taču šādai praksei nav nekādas pozitīvas ietekmes uz veselību. Gluži otrādi — tai var būt smaga tūlītēja un paliekoša ietekme uz sievietes veselību un dzīves kvalitāti. Kas tiek darīts, lai šādu praksi izbeigtu?

Sieviešu dzimumorgānu kropļošanai jāpieliek punkts

Eiropas Savienības valstīs vēzis ir otrais biežākais nāves cēlonis pēc sirds un asinsvadu slimībām. Katru gadu šī slimība tiek diagnosticēta gandrīz 3 miljoniem cilvēku, un ik gadu no tās mirst 1,2 miljoni cilvēku. Cīņa pret vēzi ir viena no Eiropas Savienības prioritātēm.

Eiropas Vēža uzveikšanas plāns

Eiropas Savienība ir politiska un ekonomiska 27 dalībvalstu savienība, un vairākas valstis ir iesniegušas pieteikumu, lai tai pievienotos. Eiropas Savienībai šobrīd ir deviņas kandidātvalstis. Tomēr ceļš līdz dalībvalsts statusa saņemšanai ir ilgs un nebūt nav viegls.

Kā notiek Eiropas Savienības paplašināšanās

Eiropas Savienība ir apņēmusies pastāvīgi uzlabot mācību iespējas un risināt ar izglītību saistītas problēmas. Lai to panāktu, ar Eiropas izglītības telpas (EIT) iniciatīvu ir plānots izveidot savstarpēji saistītāku izglītības sistēmu. Eiropas izglītības telpas galvenie mērķi ir uzlabot sadarbību un mobilitāti izglītībā un veidot iekļaujošas izglītības sistēmas. Viens no galvenajiem uzdevumiem ir novērst šķēršļus studentu un pedagogu mācību mobilitātei.

Izglītības veicināšana: ieskats Eiropas Savienības mācību mobilitātes iniciatīvās

Pasaulē patlaban norisinās sacensība par vadošo lomu tehnoloģiju attīstībā, tāpēc Eiropas Savienība 2020. gadā nāca klajā ar stratēģiju savas rūpniecības stiprināšanai. Tika izstrādāts priekšlikums platformai “Stratēģiskās tehnoloģijas Eiropai”  (STEP), kuras mērķis ir piesaistīt tik nepieciešamās investīcijas. Platforma STEP ļaus efektīvi izmantot pašreizējos ES līdzekļus un padarīs Savienību inovatīvāku, ilgtspējīgāku un pašpietiekamāku. STEP pilda plānotā, bet vēl nerealizētā Eiropas Suverenitātes fonda lomu. Fonda izveides mērķis ir stiprināt Savienības rūpnieciskās spējas.

Platforma “Stratēģiskās tehnoloģijas Eiropai” (STEP)

Kopš agresijas sākuma 2014. gadā un jo īpaši kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī šis konflikts ir ne tikai prasījis tūkstošiem upuru, izraisījis bēgļu krīzi un satricinājis ekonomiku, bet arī būtiski kaitējis videi.

Kā Krievijas karš pret Ukrainu ietekmē vidi

Draudi mediju brīvībai un finansiālajai dzīvotspējai aizvien pieaug, tāpēc Eiropas Parlaments ir pieņēmis vienotu regulējumu mediju pakalpojumiem — Eiropas Mediju brīvības aktu. Šis akts ir ļoti būtisks, jo tas aizsargā žurnālistus un mediju darbiniekus, veicina mediju īpašumtiesību pārredzamību un starptautisko sadarbību, nodrošinot daudzveidīgu un neatkarīgu mediju vidi.

Eiropas Mediju brīvības akts

In this episode of ‘Raising the game, better legislation’, we will talk about the uses of drones in the medical field and the measures that the European Union is taking to regulate them.

The different uses of drones in the medical field - English

Since 2014, the European Union and Ukraine are working to establish a political association and an economic integration. The EU has mobilised funds for Kyiv, asking the country to implement reforms, human rights and the rule of law. Even during the pandemic, the EU was alongside Ukrainians.

How the EU is supporting Ukraine

Jaunas iniciatīvas labākai Eiropas Savienībai
Šajā aplādē ir sniegta informācija par dažādām iniciatīvām, kas izstrādātas, lai attaisnotu iedzīvotāju cerības uz labākiem ES tiesību aktiem.
Tās pamatā ir Eiropas Parlamenta Izpētes dienesta pētījumi, un tajā tiek apspriesti Eiropas aktuālākie jautājumi, piemēram, sociālā politika, klimata pārmaiņas, jaunas tehnoloģijas, patērētāju tiesības, starptautiskās attiecības un ekonomika.
Vairāk raidierakstu vari klausīties Eiropas Parlamenta tīmekļa radio “Europarl Radio”.

Vērienīgs mērķis: labāki tiesību akti