Mārtins Šulcs, Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupas priekšsēdētājs, runā ar Patriku Delfosu par Ēģipti pēc Mubaraka.

Intervija: Ēģipte pēc revolūcijas

https://api.multimedia.europarl.europa.eu/documents/20125/15445163/N003-0107-LV.srt

Šulca kungs, vispirms Ben Ali,  pēc tam Mubaraks.

Piekrītu tiem, kuri saka,  ka to nebija iespējams paredzēt.

Ir grūti norādīt  uz konkrētām kļūdām,

kaut arī pārāk ilgi  samierinājāmies ar autokrātiem,

kuri izmantoja savas valstis  un spīdzināja savus iedzīvotājus.

Bet Mubaraku uzskatīja arī par  garantu mieram Tuvajos Austrumos.

Starptautiskā diplomātija  ir līdzsvara meklēšana.

Vai Eiropa tic Ēģiptē notiekošajam  pārmaiņu procesam?

jo cilvēki, kuri vadīja revolūciju,  pavisam noteikti nevēlas teokrātiju.

kuru pārvalda parlamentārā  sistēma un tiesiskums

un kuras pamatā  ir jauna konstitūcija.

Mums šie centieni jāatbalsta cik vien  varam, un es ceru, ka to darīsim.

Mums jāpiešķir nauda,  personāls un vispārīgs atbalsts.

Militārajiem spēkiem nē, kaut arī tiem  jānodrošina šīs pārejas īstenošana,

bet tiem, kuri Ēģiptē  veido pilsonisko sabiedrību.

Kas notiks ar Mubaraku?  Kā Eiropai ar viņu būtu jārīkojas?

kuram, cik man zināms,  nepieciešama ārstēšana.

ir jāsaprot, ka viņš tāpat kā  pārējie ir pakļauts likumam.

Tāpēc, ja izrādīsies, ka viņš  ir uzkrājis nelikumīgas bagātības,

viņa līdzekļi jāiesaldē un  jāatdod atpakaļ ēģiptiešiem.

Tāpat arī, ja viņš tiek atzīts  par vainīgu nopietnos noziegumos,

Kaut Mubarakam būtu jānodrošina  aizsardzība, kas pienākas ikvienam,

viņš arī jāsauc pie atbildības tāpat kā  visi pārējie, kuri ļaunprātīgi izmanto varu.

Viņš nav vainīgs, kamēr to nepierāda,  bet tas lielākoties attiecas uz ēģiptiešiem.

Edvards Makmilans-Skots  pieprasīja Māršala plānu Ēģiptei.

Šajā situācijā finanšu  ierobežojumi būtu kļūda.

Papildu izmaksas neatbilstošai  vai novēlotai Eiropas reakcijai

būtu daudz lielākas nekā  jebkādas tūlītējas investīcijas.

Savienība Vidusjūrai  bija ļoti laba iecere,

bet diemžēl 2008. gada sanāksmei,  ko ierosināja Sarkozī, nebija rezultātu.

Vidusjūra ir nepieciešama kā brīvā telpa  tirdzniecībai, pārmaiņām un kultūrai,

pamatojoties uz partnerattiecībām  starp Dienvideiropu un Ziemeļāfriku.

Jūs plānojat doties uz Ēģipti.  Kāds ir šī brauciena mērķis?

Ir svarīgi runāt ar tiem, kuri pašreiz  ir pie varas - ar militārajiem spēkiem.

Mums jānodrošina,  ka viņi tur savus solījumus.

Tajā pašā laikā  jāatbalsta pilsoniskā sabiedrība,

cilvēki, kurus sauc arī  par interneta revolucionāriem,

Facebook opozīciju, kas organizēja  protestus sociālajās tīmekļa vietnēs.

Mums jāuzzina, kāda veida palīdzība  šiem cilvēkiem ir nepieciešama.

Vēl ir svarīgi uzsākt sarunas  ar „Musulmaņu brālību”,

kas ir izrādījusi vēlmi  pieņemt demokrātijas principus.

Pēdējais jautājums. Ježijs Buzeks  aicināja Butefliku saglabāt mieru.

Vai šie ir ES centieni  iesaistīties pēdējā brīdī,

lai varētu teikt,  ka tā kaut ko aktīvi dara?

Buzekam ir taisnība,  Buteflikam tiešām jāsaglabā miers.

Tomēr situācija Alžīrijā ir citādāka.

Pēc ilgstoša un  asiņaina pilsoņu kara

tās iedzīvotāji reaģē citādāk  nekā tunisieši vai ēģiptieši.

Eiropai jāiemācās visas šī reģiona  valstis nemērīt pēc vienas mērauklas.

Specifiskie apstākļi  katrā valstī atšķiras.