Tā kā Japānas krīze turpina radīt satraukumu, Eiropā uzmanības centrā ir jautājums par radioaktīvo atkritumu apglabāšanu. Eirodeputāti aplūko noteikumus par šo atkritumu uzglabāšanas risinājumiem.

Vai atombumba ar laika degli?

https://api.multimedia.europarl.europa.eu/documents/20125/15538230/N001-110411-001-LV.srt

Kodolenerģija joprojām  ir ES galvenais temats.

Pirmo reizi 20 gados Beļģija ļāva  kodolatkritumu apstrādes uzņēmumam

zemē apglabāt 120 tonnas  Vācijas radioaktīvo atkritumu.

Tomēr uzglabāšanas vietas  nav bez riskiem.

Tās ir vēl neaizsargātākas pret  teroristu uzbrukumiem nekā AES.

Tās arī nav pasargātas no negaidītām  dabas parādībām, kā tas bija Fukušimā.

Kodolatkritumu glabāšanas noteikumi  nav tādi paši kā militārajiem atkritumiem,

Bet pastāv nepilnības kodolatkritumu  eksportā uz trešajām valstīm,

piemēram, uz Krieviju, kas robežojas  ar Somiju, Igauniju un Latviju.

Mazās valstis varbūt nav ģeoloģiski  piemērotas kodolatkritumu glabāšanai,

bet mēs nedrīkstam pieļaut,  ka tie izkļūst ārpus ES.

ES atkritumus varam kontrolēt  ar ES normām.

Mums nav varas pār to,  kas notiek ārpus ES.

Eiropas aptaujā 80% atbalsta stingrākos  noteikumus kodolatkritumiem.

Citi uzskata, ka kodolbrīva zona nerada  risku, bet tas ir saistīts ar politisko gribu.

Ja Vācija kā augsti attīstīta valsts spēj  pakāpeniski atteikties no kodolenerģijas,

esmu diezgan pozitīvi noskaņots  un optimistisks, ka mēs to spēsim,

Kodolenerģija veido 15% ES enerģijas;  vai būtu jāatsakās no kodolbrīvas zonas?

Pagājušajā nedēļā eirodeputāti  nespēja par to vienoties.

Urāna cīņa pret vējdzirnavām  ir tikai sākusies.