Eirodeputāti sūta spēcīgu signālu dalībvalstīm par budžeta pieauguma nozīmīgumu un pauž bažas par Eiropas apcietināšanas ordera nepareizu pielietojumu.

Ziņas: Budžeta pieaugums - Neatbilstošs apcietināšanas ordera pielietojums

https://api.multimedia.europarl.europa.eu/documents/20125/15634056/N001-110608-LV.srt

„Jā” ES apcietināšanas orderim,  kas palīdz izdot noziedzniekus,

bet eirodeputātus satrauc  šī ordera neatbilstošs pielietojums.

ES budžeta pieaugums par 5%:  vairākas valstis nepiekrīt,

bet EP saka - tāda cena jāmaksā par  daudzo ES izaicinājumu uzņemšanos.

Un pārējās šodienas ziņas  īsumā un attēlos.

Pēc 2001. gada  11. septembra uzbrukumiem

ES izstrādāja  Eiropas apcietināšanas orderi.

Šis juridiskais instruments cīņai pret  terorismu un pārrobežu noziedzību

paātrina noziedznieku  izdošanas procedūras.

Problēma – dažas valstis to izmantoja  mazāk smagiem noziegumiem.

Eirodeputāti iztaujāja Komisiju un Padomi,  nosodot šo nepareizo lietojumu.

Pierobežās var notikt tā, ka jaunieši  savā dzimtajā pilsētā paņem velosipēdu,

pārbrauc pāri robežai  un pārdod to citā valstī.

Tas ir starptautisks, bet ne smags  starptautisks noziegums.

Tas ir piemērs tam, kad nevajadzētu  izmantot Eiropas apcietināšanas orderi.

ES apcietināšanas ordera nepareiza  lietošana kavē tiesu iestāžu darbu,

un katra procedūra dārgi izmaksā  nodokļu maksātājam: ap €25 000.

Kopš tā izveides 2004. gadā, šis orderis  ir izmantots gandrīz 70 000 reižu.

Paturiet prātā, ka ES apcietināšanas  orderis aizvieto vecu izdošanas sistēmu,

kas bija daudz ilgāka un,  iespējams, daudz dārgāka.

Pat ja apcietināšanas ordera  pastāvēšana netiek apšaubīta,

daži eirodeputāti lūdz Komisiju veikt  patiesu pētījumu par ietekmi

ar mērķi labāk noteikt šī noziedzības  apkarošanas instrumenta prioritātes.

Eirodeputāti dalībvalstīm  nosūtīja spēcīgu signālu:

„Eiropai nepieciešams  vairāk naudas.”

EP lūdz ar 2014. gadu  palielināt ES budžetu par 5%.

Pagājušā gada ES budžets  sasniedza 126,5 miljardus eiro.

Ar šo pieaugumu tikko pietiktu  stratēģijas „Eiropa 2020” finansēšanai,

kuras mērķis ir veicināt  Eiropas izaugsmi.

Mums „Eiropa 2020” un Eiropas budžets  jāsavieno ar skaidrām prioritātēm.

Tāpēc mēs šo 5% pieaugumu  uzskatām par pilnīgi pamatotu.

ES budžets ir nemitīgs strīdu avots  starp EP un valstīm.

Ekonomikas krīzes laikos  Francija, Vācija un Lielbritānija

jau ir pateikušas, ka tās ES makos  nemaksās nevienu papildu centu.

Ja Eiropas Savienība nolēma  palielināt savu pilnvaru apmēru,

tas notika bez dalībvalstu  pilsoņu piekrišanas,

tāpēc tagad viņi nevar  pamatot budžeta pieaugumu

ar vairāk pilnvarām.  Tā ir viņu problēma.

Ja mēs samazinātu budžetu,  tas nāktu par labu bagātajām valstīm,

bet tas radītu problēmu tām valstīm,  kuras no ES budžeta

Tas īpaši attiecas uz tādām valstīm  kā Grieķija, Spānija, Itālija, Portugāle...

kurām patiešām ir problēmas.  Šajā situācijā ir jāizrāda solidaritāte.

Lai izvairītos no naudas lūgšanas valstīm,  eirodeputāti arī lūdz

ES budžetam izveidot  pašu resursu sistēmu.

Tā balstītos uz finanšu darījumu, gaisa  transporta vai enerģijas nodevām.

Drošāka iepirkšanās internetā:  pēc mēnešu ilgām sarunām

eirodeputāti un dalībvalstis vienojas.

Patērētājiem galu galā būs 14 dienas,  lai mainītu savas domas,

Savu viedokli eirodeputāti sniegs  jūnija vai jūlija plenārsēdē.

Vācietis Martins Šulcs, Sociālistu un  demokrātu vadītājs, apstiprināja,

ka viņš 2012. gadā kandidēs  uz ES priekšsēdētāja amatu,

lai nomainītu Ježiju Buzeku  no Eiropas Tautas partijas.

Ņemot vērā vienošanos  starp abām lielākajām partijām,

sociāldemokrātam jākļūst par EP  priekšsēdētāju 2012.-2014. gadā.

Eirodeputāti saka, ka Rumānija, Bulgārija  ir gatavas pievienoties Šengenas zonai,

bet dalībvalstis  par to nav pārliecinātas.

Jau divus mēnešus  Šengenas zonā valda krīze

ar „arābu pavasari” saistītā  migrācijas spiediena dēļ.