Eiropas cietumos ir ieslodzīti vidēji 88 no 100 000 iedzīvotāju, turklāt daži atrodas necilvēcīgos apstākļos vai arī tur nonākuši bez notiesājoša sprieduma. EP vēlas rīcību. Un citi šodienas jaunumi.

Ziņas: Aiz restēm

https://api.multimedia.europarl.europa.eu/documents/20125/15790579/n001-111215-lvx_mf.srt

No Eiropas Cilvēktiesību tiesas  paveras skats uz EP ēku Strasbūrā.

Trešdienas debatēs par cietumiem  uz apsūdzēto sola bija dalībvalstis.

EP vēlas labākus  ieslodzījuma apstākļus,

jo Tiesā arvien tiek iesniegtas lietas  par necilvēcīgu izturēšanos.

Itālijas cietumu situācija  demokrātiskajā ziņā ir kritiska.

Mans bijušais kolēģis Marko Panella,  kurš ir ļoti drosmīgs vīrs,

kā protestu ir pieteicis  bada streiku.

Mums ir jāatbalsta pamattiesības,  tajā skaitā arī cietumos.

Eiropas cietumos sēž vidēji  88 no 100 000 iedzīvotāju.

Problēmas ir ar pirmstiesas ieslodzījumu,  pašnāvību skaitu, pārblīvētību

un ārvalstu ieslodzīto skaitu,  kas pašreiz veido 150 000 un pieaug.

Eirodeputāti uzskaitīja  cilvēktiesību pārkāpumu gadījumus.

Viens pat aicināja atcelt  ES apcietināšanas orderi,

līdz visu ES cietumu apstākļi atbildīs  normai, bet, dažuprāt, tas ir pārāk kardināli.

Nav jāatbrīvojas no  apcietināšanas ordera,

ir jāzina, ka, nosūtot kādu  uz citu dalībvalsti,

jūs varat būt drošs,  ka par šo personu labi parūpēsies.

Visi ir vienisprātis,  ka ir jārīkojas.

EK zaļās grāmatas par cietumiem mērķis  ir likt ES valstīm savest šo jomu kārtībā.

Taču 1/3 ES valstu  vēl ir jāratificē protokols

par ANO Konvenciju pret spīdzināšanu.  Līdz taisnīgumam vēl būs jāpagaida.

Jau bija skaidrs,  ka viņa mērķis bija atklāts mērķis!

2009. gada jūlijā polis Ježijs Buzeks  kļuva par pirmo austrumeiropieti,

kuru ievēlēja par  EP priekšsēdētāju.

Kā viņš minēja savā runā decembra  plenārsēdē, tas bija sarežģīts laiks.

Pirmkārt, mēs ieviesām  Lisabonas līgumu.

Treškārt, piedzīvojām  neticami ātru globalizāciju.

Ceturtkārt, mums jāpieņem vissvarīgākie  lēmumi, kuri ir saistīti ar mūsu nākotni.

Atbalstot Lisabonas līgumu, viņš pirmajā  vizītē devās uz Īriju, uz tās referendumu.

Pēc tam bija daudzas citas:  Vašingtona, Pekina,

to vidū arī „Arābu pavasara” valstis.

Viņš slavēja šos protestētājus par to, ka viņi  mums atgādināja demokrātijas nozīmi.

Priekšsēdētāja pilnvaru termiņš  ilgst divarpus gadus.

Taču decembra sēdē viņš  atskatījās uz savu pilnvaru laiku.

Viņa mērķis joprojām ir iesaistīt pilsoņus,  pārliecināt viņus Eiropā izrādīt solidaritāti.

Saiknes atjaunošana ar pilsoņiem palīdzēs  piešķirt citu, ar ekonomiku nesaistītu nozīmi

definīcijai par Eiropas padziļināšanu  un paplašināšanu.

Ježijs Buzeks atkāpsies  17. janvārī,

kad tiks ievēlēts viņa pēctecis,  iespējams, Martins Šulcs.