When Herbert Reul was appointed chair of the Industry, Transport, Research and Energy committee, it stirred quite some controversy: He had a histroy of collisions with environmentalists. The German Conservative MEP explains how that translates into reconc

The Interview: It takes combativeness to lead a committee - Herbert Reul

https://api.multimedia.europarl.europa.eu/documents/20125/14893774/P005-00085-S-LV.srt

Herbert Reul, laipni lūdzam uz   EuroparlTV.

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas   komitejas priekšsēdētājs.

Tas būs Jūsu otrais pilnvaru   termiņš EP.

Iepriekš bijāt tās pašas komitejas   ETP koordinatora palīgs.

Jūsu ievēlēšana tika plaši atbalstīta.

Daudzi Jūs ciena ne tikai zaļo   aktīvistu aprindās,

kā rūpniecības čempionu un kā spēcīgu   kodolenerģijas atbalstītāju.

Daži pat apvaino Jūs par to, ka   noliedzat klimata izmaiņas.

Varētu teikt, ka Jūsu politiskie   uzskati polarizē cilvēkus.

tik nozīmīgas komitejas   priekšsēdētāja amatam?

Es tā domāju, jo politiķi var tikai   tad pienācīgi veikt darbu,

ja viņiem ir pašiem savs viedoklis un   tie ir gatavi par to cīnīties.

tad, iespējams, jūs tiekat aizstāts ar   administratīvajām amatpersonām.

Šīs komitejas priekšsēdētāja amatā   no Jums tiek gaidīta

kompromisu panākšana un piemērotu   risinājumu atrašana.

Vai varēsiet nošķirt, kā apgalvojāt,

savu personīgo viedokli no savas   priekšsēdētāja lomas?

Protams, to varēšu. Pēc visa tā tas   ir profesionālais uzdevums.

Kā politiskās grupas loceklis es   pārstāvu noteiktas pozīcijas,

bet, ja uzņemos uzdevumus, kas   ir ārpus politiskā aspekta,

kā tas ir attiecībā uz manu lomu   komitejā,

Taču tas nenozīmē, ka atsakos no   sava viedokļa.

Mēs esam apņēmušies aizstāvēt   zaļo politiku un esam klimata

pārmaiņu čempioni kā Vides   aizsardzības komitejas vadītāji.

bet, ja jums ir dažādi politiskie uzskati,   tad tas nav pieņemami.

Jums var būt tikai viens viedoklis,   ja tas ir pareizais.

Runāsim par Jūsu programmas   tēmām.

Jūs vadīsiet lielu un svarīgu komiteju.

Kas ir programmā attiecībā uz   rūpniecību, pētniecību un enerģiju?

Ir daudz uzdevumu, bet   vissvarīgākais ir

mēģināt veikt kaut ko atšķirīgu šajā   grūtajā ekonomiskajā klimatā.

Mums ir jānodrošina tas, lai mērķis, ko   ir nospraudusi ES Lisabonas stratēģijā,

lai padarītu Eiropu par pasaules   ekonomiskās izaugsmes dzinēju,

Šobrīd cilvēki baidās par savām darba   vietām un pietrūkst optimisma.

ekonomiskajai izaugsmei,   jauninājumiem un investīcijām

Kādi ir jūsu mērķi attiecībā uz   pētniecību?

Galileo ir svarīgs projekts, kas   noteikti ir jāturpina.

Telekomunikācijas ir otra joma, ne   tikai attiecībā uz pētniecību ,kur

ja negribam atpalikt no pārējās   pasaules.

Mums ir jāatrod stratēģijas, kas   ļautu centrēties

vai drīzāk konsolidēt pētniecību, kas   ir saistīta ar darbību Eiropā.

Es domāju…   -Vai darām pietiekami daudz šinī ziņā?

Ir plaukstoša pētniecība, taču šie   centieni netiek apvienoti.

Mēs varētu, vai nu radīt centrālo   pētniecības struktūru ar lielu birokrātiju,

vai arī varētu mēģināt sasaistīt un   apvienot dažādas darbības.

Tas būtu mūsdienīgāks risinājums   arvien tīklotākajā pasaulē.

Tas ir grūts jautājums, bet, cerams,   ka tā būs mazāk piesaistīta.

Jūs nevarat pilnīgi izvairīties no   birokrātijas, bet varat to mēģināt

ierobežot. Attiecībā uz enerģiju, kāds   varētu būt vissvarīgākais jautājums?

Mēs visi atceramies pagājušā gada   piegādes nepietiekamības,

Es nevaru paredzēt nākotni, bet ir   neatrisināti jautājumi attiecībā uz

enerģiju. Ir izmaksas un vides   ietekmes jautājumi

un tad ir piegādes drošība, kas,   protams, ir atstāta novārtā.

ka nekas netika darīts, lai apturētu   pieaugošo enerģētisko atkarību.

80% Eiropas nākotnes energoapgāde   nāks no ārējiem avotiem.

Tas rada bažas attiecībā uz gāzi,   kā arī uz naftu.

Mums ir jāatrod risinājumi, attīstot   pašiem savus enerģijas resursus,

un jāatrod veidi, kā samazināt   enerģētisko atkarību.

Pats par sevi saprotams, ka enerģijas   krīzes gadījumā

mums ir jāspēj rīkoties un jāpalīdz   viens otram.

Tas ir tieši tas ,par ko iet runa attiecībā   uz solidaritātes principu.

Jūs vēlaties atcelt Eiropas vasaras laiku.

Vai īstenosiet šo mērķi kā Rūpniecības   komitejas priekšsēdētājs?

Es noteikti turpināšu šo tematu   savā eirodeputāta lomā,

bet es apzinos, ka tas nav ļoti   teidzīgs jautājums.

Kopš pirms daudziem gadiem tika   ieviests Eiropas vasaras laiks,

esam mainījuši mūsu pulksteņu   rādītājus divas reizes gadā.

Tas bija domāts kā energotaupības   pasākums,

bet mēs visi zinām, ka tas nedarbojās.

Mans jautājums ir: Kāpēc pie tā ir   jāturas, ja tas ir bezjēdzīgi?

Kāpēc vēl joprojām pieliekam   visas šīs pūles?

kā dažādās dalībvalstis un iestādes   atsakās jebko darīt.

Reiz , kad ir panākta vienošanās ,   tā ir uz visiem laikiem.

Politiskā griba, lai atsviestu lieko politiku   un atgrieztos pie normālas situācijas,

Un jums pat ir jāpamato tas, kāpēc   vēlaties atgriezties pie normālas