Katra trešā sieviete Beļģijā cieš no vardarbības. EuroparlTV devās tikties ar sievietēm, kuras cenšas veidot savu dzīvi no jauna.

Pārskats: Vardarbība ģimenē

https://api.multimedia.europarl.europa.eu/documents/20125/16226549/m003-0241-lv.srt

Mums sievietēm ir apnikusi  šī sajūta, ko vienmēr izjūtam:

ka pret mums tiek vērsta vardarbība.  Tā ir daļa no spēles. Tas nav svarīgi.

Vācijā saka „Kavaliersdelinquant”  jeb kavalērista noziegums.

Tam jādara gals,  jo sieviešu tiesības ir cilvēktiesības.

Es nekad neesmu sapratusi,  kāpēc vardarbība ir sieviešu problēma.

Mēs neizvarojam pašas sevi.  Mēs sevi nesitam.

Šogad Parlaments piedalījās  globālā dejā „One Billion Rising”,

kas vērsta pret  vardarbību pret sievietēm.

EuroparlTV devās tikties  ar dažām sievietēm un vīriešiem.

Es esmu šeit kopš  2012. gada oktobra,

Es cenšos  pakāpeniski atkal pielāgoties.

Ir vajadzīga liela drosme,  lai atgrieztos virsotnē.

Tādām ikdienišķām lietām kā, piemēram,  došanās uz darbu vai celšanās no rīta,

ir nepieciešama  lielāka drosme nekā citiem.

Korīna pameta mājas pēc sešu gadu  ilgas vardarbības un pazemojumiem,

kuru liecinieki dažreiz bija viņas bērni,  kas dzirdēja viņas kliedzienus.

Lai izglābtos, viņai bija jāpamet  savi bērni ārvalstīs,

kur bija atgriezies viņas bijušais vīrs.  Vardarbība bija ikdienas parādība.

Viņš vienkārši man pajautāja,  vai esmu redzējusi to vai to?

Es atbildēju,  ka neesmu to redzējusi,

un to pasakot, likās, ka  eņģelis pārvēršas dēmonā.

Viss sākās ar sitieniem,  dunkām ar vienu roku un tad ar otru.

Un pēc tam  viņš vienmēr atvainojās.

„Piedod, es nesaprotu, ko daru.  Es jūku prātā.”

Korīna saņēma drosmi, lai atstātu  savus pārdzīvojumus sieviešu centrā

„Solidarité Femmes” Laluvjērā,  kas atrodas 50 km no Briseles.

Šodien Korīna tiekas  ar citām sievietēm,

Mēs bieži gleznojam jūru.  Nezinu, kāpēc.

Ir jābūt kādam iemeslam.  - Ir svarīgi, ka varat nedaudz atbrīvoties.

apvieno sievietes,  kurām ir grūti sevi izpaust.

Viņas ir kopā,  darbojoties ar otām un krāsām,

un var zīmēt jebko.  Tas nāk no iekšienes.

Kamēr saules iegūst savu formu, centra  vadītāja staigā un apbrīno gleznojumus.

Tas ir labs.  Tā ir kā saule, kas uzliesmo,

un, pirms viņas dodas prom,  mēs varam katrai kaut ko uzdāvināt.

Mēs šeit esam jau kādu laiku.  30 gadi ir diezgan daudz.

Sievietes šeit satiekas ar citām sievietēm,  kuras pieredzējušas tieši to pašu.

Viena no īpatnībām,  kas piemīt vardarbībai ģimenē,

ir gandrīz pilnīga šo sieviešu izolācija.

Tas satrauc ikvienu sociālo vidi,  ieskaitot to, kurā atrodas Sonja.

Viņa tikko ir ieradusies centrā.  Viņai bija karjera Briselē,

tad vardarbīgs partneris  un viss mainījās.

Smagie pārbaudījumi  sākās pirms pieciem gadiem.

Dažādos policijas iecirkņos  tika iesniegtas 27 sūdzības.

Taču viņas bijušais joprojām ir brīvībā.

Starp dažādiem policijas iecirkņiem  nav saskaņotības.

viņi nezin visu  vardarbīgās personas vēsturi.

Man bija jāstaigā apkārt  ar visiem dokumentiem.

Kad cilvēki ierauga manu uztūkušo seju,  viņi mani neatpazīst.

Man ir ļoti bail. Bailes ir pārņēmušas  visu manu būtību.

Vardarbības ģimenē problēma ir tāda,

ka kopš brīža, kad tiek iesniegta sūdzība,  līdz tiesu sistēmas rīcībai paiet laiks.

Un bieži vien sievietes  ir atgriezušās pie saviem partneriem.

Un tieši tāpēc,  ka viņas ir atgriezušās,

tiesa saka: „Mīļā miera labad  mēs neiejauksimies.” Tas nav pareizi.

Es attēlošu uzbrucēju  un tu tēlosi, ka aizstāvi sevi.

Katra trešā sieviete Beļģijā  cieš no vardarbības.

Vēl ļaunāk, ka 75% sūdzību šodien  tā arī paliek bez turpmāka risinājuma.

„Praxis” centrs vada nodarbības,  lai piespiestu vīriešus uzņemties atbildību.

Sauklis ir  ‘Nekādas iecietības pret vardarbību’.

Šis dalībnieks  pievienojies jūsu grupai šodien.

Vai šobrīd jūsu grupā  ir vairāk jauni vai vecāki vīrieši?

Kad lūdzat viņiem, lai to identificē,  viņi saka: „Manas dūres sažņaudzas,

manā vēderā sākas tinkšķēšana,  manas acis sāk mirgot.”

Kad viņi šīs zīmes ir identificējuši,

Uz šo vīrieti ir iedarbojusies  viņa vēlmju kontrolēšana, kad viņš vēlas

Taču tieši ķermenim tas arī ir jāsaprot.  Kā es saku: „Jūsu iekšām.”

Šis cilvēks mani neciena.  Labi, savā prātā jūs to varat saprast.

Taču tad jums jāsaka:  „Es pieceļos un aizeju.”