Pretējas rīcības prioritātes Eiropas migrācijas krīzes kontekstā no Ungārijas un Apvienotās Karalistes eirodeputātu puses.

Bēgļu krīze: ko vajadzētu darīt?

https://api.multimedia.europarl.europa.eu/documents/20125/12094720/n003-0367-lv.srt

Vai jaunākais ES plāns  migrantu krīzes risināšanai darbosies?

Tajā ir paredzēta 160 000 migrantu  obligāta pārvietošana,

kā arī ārējo robežu un kopējās  patvēruma sistēmas stiprināšana.

Attēli ar migrantiem, no kuriem daudzi  bēg no konfliktiem Sīrijā un Lībijā

un no tā saucamās  Islāma valsts nagiem,

ir šokējuši sabiedrību  un piespiež politiski rīkoties.

Mēs uzaicinājām eirodeputātus,  britu Klodu Moraes un ungārieti Kingu Gālu,

un jautājām viņu viedokli  par neseno migrantu pieplūdumu.

diskusijas par daudz līdzjūtīgākām.

Otrkārt, šobrīd valda uzskats,  ka Eiropas Savienībai ir kaut kas jādara.

Treškārt, ir redzams,  ka dažādas dalībvalstis

reaģē atšķirīgi  nacionālu apsvērumu dēļ.

Visbeidzot, ir sajūta, ka šī bēgļu krīze  turpināsies vēl labu laiku,

bet ka mums ir jāizdomā  kāds kopīgs risinājums.

un visiem primārā ir solidaritātes sajūta

Bet ļoti svarīgi ir definēt jautājumus,

kas šajās dienas reti tiek darīts  šeit, Parlamentā.

ka Savienības robežas ir jāaizsargā,  joprojām ir spēkā?

Ir vietas, pa kurām  var iekļūt atpakaļ,

tāpēc nevar cilvēkus vienkārši izlikt  aiz robežas, jo tas nestrādās.

Mēs nevarēsim palīdzēt tiem,  kam palīdzība patiešām ir vajadzīga.

Tikai 160 000 migrantu pārvietošana –  vai adekvāti šodienas bēgļu skaitam?

Pārvietošana var tikt uzskatīta  par aicinājumu braukt vēl,

Manuprāt, tas nav pietiekami atbildīgi.

Tas nenozīmē, ka neesam solidāri,  ka nesaprotam, kas notiek,

bet, manuprāt, tās sūta nepareizu signālu.

Tāpēc dalībvalstīm ir jābūt solidārām,

bet tikai gadījumā, ja ir cieša saikne

ar Savienības ārējo robežu aizsardzību.

Manuprāt, ir pareiza ideja  par obligātajiem mehānismiem,

jo bez tiem brīvprātīguma pieeja  vienkārši sabruks.

Skaitļi... manuprāt, viņš pareizi  sāka runāt par šiem skaitļiem,

jo dalībvalstis pretosies  lielākam skaitam

iekšējā politiskā spiediena  un pastāvošo baiļu dēļ,

Manuprāt, mums vajag rēķināties  ar lielāku skaitu, jo,

salīdzinājumā ar mūsu  šodien apspriestajām valstīm –

Turciju, Jordāniju, Libānu – un miljoniem,

mēs runājam par ļoti mazu skaitli,  rēķinot pret Eiropu kopumā.

kas nosaka, ka pirmā valsts,  kurā bēglis ierodas,

ir atbildīga par viņa noformēšanu,  vairs nav funkcionējoša?

Dublinas konvencija ir mirusi de facto;  iemesls ir ne tikai nepareiza piemērošana,

bet arī pilnīga neatbilstība  mūsdienu patvēruma situācijai.

Doma par pieteikšanos pirmajā  ierašanās valstī,

ja ir pilnīgi atšķirīgi priekšstati par  patvērumu un cilvēku pārvietošanās veidiem...

Man tas nešķiet adekvāti šodienas realitātei.  Tai bija problēmas ilgi pirms šīs krīzes.

Tā varētu funkcionēt,  ja ierodas 10 vai 100 cilvēki,

bet, kad ierodas tūkstoši  un desmitiem tūkstošu,

kuri nevēlas reģistrēties  un nesadarbojas,

bet mēs redzam, ka realitātē  tā nedarbojas.

šo migrantu jautājumā  pirms uzsnidzis pirmais sniegs?

Ir pienācis brīdis,  kad, piemēram, Libāna var „uzsprāgt”,

kas radīs jaunus patvēruma meklētājus

ierodamies gan pār Vidusjūru,  gan no citām pusēm.

Ja šajā sarežģītajā jomā  iekšlietu ministri nevienosies

un neieviesīs dažus  no Komisijas piedāvātajiem risinājumiem,

par kuriem Parlaments ir lēmis,  mēs būsim nopietnās nepatikšanās.

Šis ir kritiskais brīdis,  kad cilvēkiem ir jābeidz izvairīties

Ir skaidrs, ka migrantiem ir nepieciešama  pajumte un labāks aprīkojums,

..solīt, dot solījumu,  kas liktu citiem uzsākt ceļu šurp.

Galvenais, es uzskatu, ka mums  ir jāpalīdz tiem patvēruma meklētājiem,

trūkumcietējiem, kas atrodas nometnēs,  bēgļu nometnēs

Libānā, Turcijā un Jordānijā.  Viņi ir tur.