Pagājušais gads atnesa mums Lisabonas līgumu, šis gads nesīs mums Spānijas prezidentūru, kuru vadīs Ministru padome un Eiropadomes prezidents Hermans van Rompujs. Mēs ar Eiropas žurnālistiem aplūkojam dažādas tēmas, no kurām galvenās ir nabadzība un Sapat

Preses telpa: 2010.gads - Spānijas dilemma

https://api.multimedia.europarl.europa.eu/documents/20125/13703487/D003-0003-LV.srt

Esiet sveicināti „Preses telpā”,   kur analizēsim notikumus,

par ko raksta prese un   politiķiem pievērsto uzmanību.

Iepazīstināšu ar saviem viesiem –   trim vadošajiem žurnālistiem.

Un tie ir – Haidija Brunsa, ziņu direktore   un galvenā redaktore „Arte Info”,

kas ir šeit esošs, ļoti cienījams TV kanāls,   kas raida franču un vācu valodā.

Vēl šeit ir Klāra Rivero, „Eiropas   raidījuma” režisore kanālā RTVE.

Un vēlos iepazīstināt ar Sērenu Emkvistu,   Kopenhāgenas TV kanāla ziņu redaktoru.

Patiesībā viņš ir Kopenhāgenas TV   politisko ziņu redaktors Dānijā.

Šie ir ļoti talantīgi cilvēki un   es centīšos uzzināt viņu viedokļus

Vispirms, mediju ziņās dominēja   klimata konference,

It sevišķi pēc tam,   kad ieradās galvenie politiķi.

Protams, Jūsu pilsētai   tas bija ļoti liels notikums.

Kā vietējie iedzīvotāji uztvēra šo ekspertu,   politiķu un žurnālistu iebrukumu?

Protams, tas ir milzīgs notikums un   Kopenhāgenas iedzīvotāju skaits,

iespējams, dubultojās vai tamlīdzīgi,

jo ieradās visi šie žurnālisti,   politiķi un tā tālāk.

Un policija.   Šeit bija policija no visas valsts.

Tā bija nepieciešama.   - Jā tā bija nepieciešama.

Savā ziņā, ar pozitīvu attieksmi   pret policijas rīcību jābūt uzmanīgam.

Bet, manuprāt, vairāk vai mazāk,   tā diezgan labi darīja savu darbu.

Vai preses pārstāvjiem ir tendence   iestrēgt svarīgākajos notikumos,

kas padarīti par sensacionāliem, lai   novērstu uzmanību no ierastajām ziņām?

Raidījums, kas līdzīgs tam, kam esmu   režisore un kas tiek pārraidīts ik nedēļu,

ļauj darīt tieši pretējo –   aizmirst ikdienu

un dziļāk analizēt jautājumus,   pie kuriem strādā ES.

Par to nerunājām tikai nedēļā,   kad notika Kopenhāgenas samits,

Vispirms runājām par sarunām   pirms 20-20-20 vienošanās,

pirms gada un pēc tam,   kad to pieņēma

jo ES uzskatīja, ka ir izpildījusi   mājasdarbu un nolikusi eksāmenu

un tai bija jāredz efektīvi rezultāti -

ka ASV, Ķīna un Indija   piekrīt ES priekšlikumiem.

Haidija Brunsa, Jūsu kanālam ir divas   mērķauditorijas – vācu un franču.

Dažādām valstīm mēdz būt   dažādi uzskati.

Cik viegli bija abām pusēm   izveidot saskaņotu ziņojumu?

Mēs centāmies, tāpat kā man   pa labi esošā kolēģe,

skatīties, kas notiek   aiz šiem samitiem.

Bet, protams, stāstījām   katras dienas notikumus

diezgan plaši, bet tur 10 dienas   atradās arī mans kolēģis,

kas ik dienu veica ierakstus   interneta blogā

un satikās ar tiem, kurus šis   jautājums patiešām uztrauc.

Ar cilvēkiem klimata pārmaiņu   otrajā pusē.

Ar reportāžām no visas pasaules   centāmies parādīt arī otru pusi.

Tāpēc bija sižets   par Kamerūnas pigmejiem,

kurus tieši ietekmē   klimata pārmaiņas

un kuri var vienīgi noskatīties,   kā uzņēmumi iznīcina lietusmežus

un līdz ar to arī viņu nākotni.   - Pie blogiem atgriezīsimies vēlāk.

un dzirdēsim arī ko vairāk   no mūsu viesiem.

Tagad ir pienācis laiks preses apskatam.   Aicināšu Mariju Madžiori,

kas man pievienosies un   kas ir izskatījusi Eiropas presi,

un atradusi interesantākos stāstus.   Marija, ko esat priekš mums atradusi?

un pasākumi, lai cīnītos   pret finanšu tirgu lejupslīdi.

starp britu premjeru Gordonu Braunu   un Francijas prezidentu Sarkozī,

kas vēlas ar nodokli aplikt baņķieru   prēmijas, kas pārsniedz 27 000 eiro.

lai no ES dalībvalstīm gūtu atbalstu,

bet Vācijas kanclere Angela Merkele   to nosauca par „burvīgu ideju”,

Francijas laikraksts „Les Echos”   skaidro, ka Vācijas konstitūcija

neļauj piemērot nodokli   tikai vienai ieņēmumu daļai.

Un, kā zināms,   šo ierosinājumu noraidīja,

dodot priekšroku diezgan neskaidra   nodokļa uzlikšanai finanšu darījumiem.

Haidija, vai ARTE   tam visam sekoja līdzi?

Prēmijas, Tobina nodoklis.   Kā Jūs domājat? Kas ir reālistiskāk?

Angela Merkele to sauca par burvīgu   ideju, jo tas ir vienīgais, ko viņa var teikt.

Vācijas konstitūcijā nekā tāda nav.

Līdz ar to, būtu jāmaina   konstitūcija, lai pieļautu

nodokļu piemērošanu   finanšu darījumiem.

Kā jau viņa teica, tā ir burvīga doma,   bet pašlaik Vācijā nav reālistiski

Vēl viena tēma, kam pievērš lielāku   uzmanību, ir Spānijas prezidentūra,

kas sākot no janvāra   6 mēnešus vadīs ES.

Džim, uzticēšu Jums to grūto darbu   izskaidrot atšķirības

starp rotējošu Spānijas prezidentūru

un stabilu prezidentūru ar tagadējo   prezidentu - beļģi Hermani van Rompeju.

Laikraksts „ABC” stāsta, ka Madride   koncentrēsies uz ekonomisko krīzi.

Spāniju slikti ietekmēja finanšu krīze,

pārsprāga nekustamo   īpašumu burbulis.

Patiešām, Spānijas prezidentūras   interneta vietnē cīņa pret finanšu krīzi

un sociāla Eiropa ir noteikta   kā viena no šī semestra prioritātēm.

Protams. Hermanis van Rompejs,   haikas rakstošais Beļģijas premjers,

vada visas lietas,   bet rotējošās prezidentūras turpinās.

Zapatero kungs žurnālistiem   izsūtīja programmu,

ko viņš plāno janvārī   iesniegt arī EP.

Vai viņam būs grūti rast   pareizo līmeni, kurā strādāt,

ņemot vērā, ka viņš ir valdības vadītājs,   bet van Rompeja kungs ir prezidents?

Viņš būs ES prezidentvalsts prezidents,

nevis rotējošais prezidents.   Lisabonas līgums to nenosaka.

Lisabonas līgums nosaka   pastāvīgu prezidentu

un jau aptuveni mēnesi   mums viens tāds ir.

un viņiem ir katram skaidra   sava attiecīgā nozare.