Sesile Kašetu Kjenge (S&D) un Marians Žans Marinesku (EPP) piekrīt, ka samits iezīmēja reti novērojamu solidaritāti, bet vienlaikus aicina rīkoties, lai atrisinātu migrāciju izraisošos konfliktus.

Eirodeputāti analizē migrācijas samitu

https://api.multimedia.europarl.europa.eu/documents/20125/12103490/n003-0370-lv.srt

Vai ES miljardu eiro palīdzība un  jaunie migrantu pārvaldības plāni,

apturēs patvēruma meklētāju  plūsmu Eiropā?

Vai rīcība ir nepietiekama un novēlota?

Un cik ļoti tas skar  galvenos cēloņus migrācijai,

kas nāk no Sīrijas, Irākas  Eritrejas vai Afganistānas?

Šos jautājumus uzdevām Sesilei Kjengei,

sociālistu eirodeputātei un  bijušajai Itālijas integrācijas ministrei,

rumāņu eirodeputātam no  Eiropas Tautas partijas grupas.

Vispirms, kā viņi vērtē  ES līderu pieņemtos lēmumus?

Pirmo reizi viņi ir sapratuši,  ka ir nepieciešama solidaritāte

attiecībā uz valstīm, kas robežojas  ar Sīriju, ar Tuvo Austrumu valstīm,

kurām ir jāuzņemas smagā  bēgļu uzņemšanas nasta.

ES uzņemto bēgļu skaits ir  līdzvērtīgs 0,11% no iedzīvotāju skaita.

Manuprāt, pirmo reizi  mēs nopietni skatām cēloņus,

reģionus, no kuriem bēgļi  ierodas pie mums.

Jo, manuprāt, tikai tā  mēs varam apturēt šo krīzi.

Pretējā gadījumā mēs  atkal nonāksim tajā pašā situācijā.

Ko domājat par četrām valstīm, kuras  balsoja pret obligātajām migrantu kvotām –

Ungāriju, Slovākiju,  Čehiju un Rumāniju?

Balsojums ir balsojums. Izlemj vairākums.

Mana valsts pildīs lēmumu,  jo tā ciena demokrātijas principus.

Rumānija cīnījās pret  obligātajām kvotām,

bet nevis pret piedalīšanos centienos,  ES centienos, izmitināt bēgļus.

Nedaudz skumji. Četras valstis balsoja pret,

un pirmo reizi ES  uzspieda viņām lēmumu,

jo mēs vairs nevaram mēnešiem gaidīt.

un, manuprāt, mums jāparāda,  ko spējam, jāizrāda cilvēcīgums.

Dublinas konvencija, kas nosaka,  ka valsts, kurā ierodas migrants,

ir atbildīga par viņa vai viņas likteni,

dažuprāt, faktiski beidz funkcionēt.  Kam vajadzētu nākt tās vietā?

Normālā situācijā mums būtu jāsāk  pārskatīt Dublinas regula,

lai virzītos pretī patvēruma lēmumu  savstarpējai atzīšanai,

respektīvi, patvēruma piešķiršanu  ir jāatzīst visām valstīm,

un pretī kopīgai ES patvēruma politikai.

Personu, kas atzīta par bēgli  Itālijā vai Spānijā,

ir jāatzīst par bēgli arī citās valstīs.

Es uzskatu, ka mums jārod  risinājums, kompromiss

Jo varētu būt situācijas,  tādas kā šī šobrīd,

kad dažas dalībvalstis  ar ārējām robežām

nav spējīgas uzņemt  lielu bēgļu skaitu.

Kā Eiropa var veicināt  mieru Sīrijā,

tādējādi cerot uz migrācijas krīzes  cēloņu atrisināšanu?

Ne jau karojot valstī,  kurā jau ir konflikti,

bet gan meklējot diplomātisku risinājumu.

Šim risinājumam ir jāuzsāk dialogs  starp visām Tuvo Austrumu valstīm,

lai censtos un atrastu risinājumu Sīrijai,

kā arī izveidotu kopīgu starptautisku  stratēģiju cīņai pret terorismu.

Es uzskatu, ka ļoti labi būtu pieņemt  Apvienoto Nāciju Organizācijas rezolūciju.

Manuprāt, viņiem ir jārunā, jāvienojas  ar Krieviju, pat ja tas ir ļoti grūti.

lai varētu iejaukties Sīrijā  cīņā pret Islāma valsti

un pēc tam stabilizētu tur situāciju.

Arī Lībijā, manuprāt, tas  būtu vislabākais risinājums –