Globālā sasilšana rada lielus draudus dzīvībai uz zemes; mēs pētām, kādas gāzes visvairāk veicina temperatūras palielināšanos un kuras valstis rada lielāko piesārņojumu.

Ir nepieciešami būtiski pasākumi klimata jomā, lai novērstu ļaunāko scenāriju

https://api.multimedia.europarl.europa.eu/documents/20125/11819518/v007-0009-lv.srt

Klimata pārmaiņu rezultātā  palielinās jūras līmenis.

Kopš 1900. gada tas  ir palielinājies vidēji par 19 cm.

Tas ir saistīts ar to, ka gaisa temperatūra  kopš laikmeta pirms industrializācijas

2100. gadam ir iespējami  vairāki scenāriji:

labākais scenārijs, ja gaisa temperatūra  palielinātos par 1,5 grādiem,

sliktākajā gadījumā – par 2 grādiem,

kas būtiski ietekmēs  zemes iedzīvotājus...

Mums varētu būt jāsaskaras ar biežākiem  un ilgstošākiem karstuma viļņiem,

ilgākiem un stiprākiem  lietus periodiem,

vairāk lietus tropiski mitrajos reģionos,  kā arī lielākiem plūdiem.

Gaisa temperatūras palielināšanos  visvairāk ietekmē siltumnīcefekta gāzes:

oglekļa dioksīds jeb CO2  ir atbildīgs par 63% siltumnīcefekta gāzu.

CO2 rādītāji ir palielinājušies par 39%  kopš industriālā laikmeta sākuma.

Un īpaši metāns, ko rada mājlopi,  ir atbildīgs par 19%;

un tā līmenis šobrīd  ir par 158% lielāks nekā iepriekš.

Slāpekļa oksīds, kas veidojas, ražojot  mēslojumu un sadedzinot fosilo kurināmo,

ir atbildīgs par  6% temperatūras pieauguma;

tāpat ir noticis 20%  CO2 pieaugums atmosfērā.

Fluora gāze, ko izmanto dažos gaisa  kondicionētājos un farmācijas nozarē,

šobrīd ir atbildīga  par 12% globālās sasilšanas.

Kas ir mūsu planētas  lielākie piesārņotāji?

ASV ir atbildīga par 13%,  28 ES valstis – par 11%