Eirodeputātu balsis ieguva "Mustang" ar stāstu par piecām stiprām meitenēm. Jaunā Turcijas-Francijas režisore runā ar EuroparlTV par filmas spēcīgo vēstījumu.

2015. gada LUX balvas ieguvējs: Denīzas Gamzes Ergūvenas "Mustang"

https://api.multimedia.europarl.europa.eu/documents/20125/12139811/n003-0379-lv.srt

Trīs filmas: Mediterranea,  drosmīgs stāsts par bēgļu stāvokli;

Mustang, stāsts par apspiestu nevainību;  Urok, mācība par labo un ļauno.

Bet kura filma iegūs Eiropas Parlamenta  2015. gada LUX filmu balvu?

Uzvarētājs ir Mustang,  režisore Denīza Gamze Ergūvena.

Godalgotā režisore Denīza Gamze Ergūvena,  piekrita EuroparlTV intervijai.

Apsveicam! Kā jūs jūtaties,  iegūstot LUX balvu?

dažādos veidos analizē  mūsu sabiedrību.

Un visas šīs filmas spēj  rosināt aizdomāties,

Tāpēc tas padara filmas ietekmīgākas  un to ziņojums kļūst pamanāmāks.

Kas ierosina veidot filmu  par sieviešu apspiešanu?

Vai tas ir tāpēc, ka esat sieviete  un vēlējāties veidot šādu filmu,

vai arī tas ir saistīts ar apspiešanu,  kuru esat novērojusi Turcijā?

Manas attiecības ar kino ir īpašas,  tās manī rosina izjūtu

par tektonisko plakņu izkustēšanos  ar kustību nezināmā virzienā,

kaut ko, kas mani pasaulē uzrunā  tajā konkrētajā brīdī.

Un jā, centrālā ideja ir par to,  kā ir būt sievietei,

un mēs to ietērpām priekšstatā  par Turcijas sabiedrību mūsdienās.

Man tas likās piemērots laiks,  lai pārdomātu un analizētu to.

Analizēt veidus, kā...  -Sievietes vietu...

es vēlējos aktualizēt to,  kā ir būt sievietei,

bet bija aspekts, kas Turcijā bija  aktuālāks un par kuru bija jārunā.

Bet vai jums šķiet, ka ar šo filmu  spēs identificēties jebkurš?

Jo, kaut gan faktiski runa ir  par vīriešiem vai sievietēm,

tā ir par bērniem, kas pieaug  un kļūst par patstāvīgiem cilvēkiem.

Vai šī filma ir arī par to,  ka jauniem cilvēkiem jādod tiesības

kļūt pieaugušiem un jāļauj  pieņemt pašiem savi lēmumi?

Cilvēki no ļoti atšķirīgām  valstīm ir teikuši,

ka filmas stāsts kaut kādā veidā  ir sasaucies ar viņu pieredzi,

jo filmas pamatdoma ir par  vēlmi būt brīviem.

Un, protams, sievietēm tas ir tuvāk,  jo ir saskatāmas līdzības.

Pat kultūrās, kurām nav bijusi vēsturiska

vai kultūrģeogrāfiska  mijiedarbība ar Turciju,

ir cilvēki, kas ir pieredzējuši aspektus,

Es vienmēr filmu salīdzinu  ar “Izbēgšana no Alkatrazas cietokšņa”,

jo filmas pamatdoma patiesībā  ir par brīvību un tiekšanos pēc tās.

konkrētas sabiedrības grupas  uzrunā arī citur pasaulē.

Vai izmantojāt arī savu personisko pieredzi,

vai arī tie ir citu stāsti par to,  kā izturas pret jaunām meitenēm?

Piemēram, šo meiteņu tēls,  kuras faktiski dzīvo cietumā.

Tā faktiski tiek izmantota kā metafora.

Protams, ir tādi gadījumi, kad zināms,

ka kaimiņu meitene  nekad netiek izlaista no mājām

vai tamlīdzīgas situācijas,  par atšķirīgām paaudzēm.

piemēram, kad es analizēju to,  kas notiek ar brīvību Turcijā,

es faktiski to inscenēju,  soli pa solim uzbūvējot situāciju,

Tā ir pretrunīgo vērtību dramatizēšana  ar metaforu palīdzību.

Vai jums šķiet, ka šī filma  patiks cilvēkiem Turcijā,

jo tā acīmredzami ieskicē diezgan baisu  situāciju, kurā var nonākt meitenes.

Vai jums nešķiet, ka cilvēki filmu  uztvers kā austrumu un rietumu pretrunas?

Tas ir veids, kā rosināt diskusijas  un kā veicināt attīstību,

tāpēc man nešķiet, ka izlikšanās  neredzot vai izvairīšanās ir prātīga.

Un es tiešām uzskatu, ka mums  ir jāspēj objektīvi izvērtēt problēmas.

Savā īsajā mūžā esmu novērojusi,  ka valsts ir būtiski mainījusies

Tāpēc atbilde ir jā, šajā aspektā  ir svarīgi izrādīt savu kritisko vērtējumu.

Kritisks vērtējums nenozīmē negatīvu,  tas vienkārši ir analīzes veids.

Pie tā arī apstāsimies, paldies!  -Paldies!