Vai Eiropai vajadzētu kādu alternatīvu Trijotnei, lai atrisinātu savas ekonomiskās problēmas? Otmārs Karass pauž savu viedokli.

Vai Trijotne tiešām ir risinājums?

https://api.multimedia.europarl.europa.eu/documents/20125/16491232/n004-0002-lv.srt

Krīzes sākumā Trijotni  uzskatīja par risinājumu,

lai palīdzētu valstīm  ar lielām parādsaistībām.

Taču ECB, Eiropas Komisijas  un Starptautiskā Valūtas fonda pārstāvju

metodes ir tikušas  atkārtoti apšaubītas.

Mēs apmeklējām Grieķiju  un devām vairākiem grieķiem iespēju

uzdot jautājumus EP deputātiem.  -Ar prieku.

Lūdzu, noklausieties pirmo jautājumu  un sniedziet mums savu atbildi.

kāpēc viņi neiejaucās agrāk  un neaicināja Trijotnes pārstāvjus

uz specializētajām komiteju sanāksmēm,  lai uzklausītu to viedokli

un novērtētu programmas  un to īstenošanas progresu

dažādās valstīs,  kuras bija spiestas šādi rīkoties.

Tas patiesībā ir ļoti tiešs jautājums:  Kāpēc jūs reaģējāt tik vēlu?

Kāpēc tikai tagad tik detalizēti  pārbaudāt Trijotnes jautājumu?

Jo Parlaments kontrolē visus lēmumus,  kas tiek pieņemti Eiropas Savienībā.

Kāpēc tagad  un nevis no paša sākuma?

Jo Trijotne ir  starpvaldību instruments

un tāpēc, ka tā pagaidām  nav Kopienas metode.

Jo Parlaments vēl nebija iesaistīts,  un nav tā, ka mēs vienkārši visu pieņemam,

mēs drīzāk analizējam, novērtējam  un izsakām piedāvājumus turpmākai rīcībai.

Tagad pievērsīšos  nākamajam jautājumam.

Daudzi grieķi jūtas pamesti un domā,  ka neviens par viņiem vairs nerūpējas.

Runa ir par problēmām,  kas saistītas ar veselības apdrošināšanu.

Ir slimi cilvēki, kas vairs  nevar atļauties doties uz slimnīcu.

Es vēlos, lai noklausāties kādas  sievietes jautājumu, kas vēlas to komentēt.

Ja Trijotne ierodas  manā valstī un saka,

tos cilvēkus, kuriem nav  piekļuves medikamentiem,

vai tas ir cinisms  vai jauks jautājums,

un vai man vajadzētu izdarīt spiedienu  uz valdību, lai saņemtu atbildi?

Es saprotu cilvēku raizes,  jautājumus, bēdas un pat dusmas.

Taču šobrīd mēs visi ignorējam to,  ka Grieķija gandrīz bankrotēja.

Ja valsts nevar aizņemties  naudu finanšu tirgū,

ja tā ir uz maksātnespējas sliekšņa,  tā nevar īstenot

tādus sabiedrības labklājības uzdevumus  kā veselības aprūpe, izglītība un drošība.

Trijotne, Eiropas Savienības nauda,  240 miljardi eiro, deva laiku,

lai veiktu nepieciešamās reformas,  kas novērstu Grieķijas maksātnespēju

Ir vēl viens jautājums no profesora,  kuru redzējām sākumā.

Ņemot vērā pieredzi,  kuru esam guvuši no šīm programmām,

vai nebūtu labāk atgriezties  pie Kopienas metodes

tā vietā, lai izmantotu  starpvaldību metodi?

Vai Trijotnei nav  kāda cita alternatīva?

Būtībā tāds ir profesora jautājums.

Vai nevajadzētu atgriezties pie idejas,

ka šo iestādi vajadzētu vadīt  līgumu uzraudzītājai Komisijai,

Mēs nebijām pietiekami pieredzējuši,  tāpēc Komisija nevarētu darboties viena.

Tajā laikā nebija  stabilizācijas mehānisma.

Mums bija tikai iespēja izmantot  SVF pieredzi un naudu.

tāpēc piedāvājam izveidot  Eiropas Monetāro fondu,

kura finanses nodrošinātu  Eiropas stabilizācijas mehānisms,

un, izmantojot Komisijas pieredzi,  sniegtu Eiropas atbildi

un konkrētos apstākļos izstrādātu Eiropas  valstu maksātnespējas tiesību aktus.

Pēdējais jautājums:  solidaritātes jautājums.

Vai, jūsuprāt, nav tā, ka Trijotnes dēļ  pazūd solidaritātes ideja?

ES krīzes pārvaldība: Trijotne,  finanšu tirgus noteikumi,

ļoti skaidri parāda to,  cik nepieciešama ir ES.

pārvarēt krīzes, kas lielākā vai  mazākā mērā skāra visas dalībvalstis.

Kopumā ES vairāk vai mazāk  ir paveikusi labu darbu.

Trijotne bija neieciešama,  tā nav risinājums, un tā ir pieļāvusi kļūdas.

Taču ES kā kopiena  ir guvusi panākumus.

Karasa kungs,  liels paldies par interviju.