Lai gan mēs meklējam izeju no krīzes, Eiropas Centrālās bankas prezidents Žans Klods Trišē saka, ka mēs ejam pa "nelīdzenu ceļu uz priekšu", tāpēc mums jāpaliek modriem.

Intervija: Mēs esam bez brīva kritiena - uzskata ECB prezidents Trišē

https://api.multimedia.europarl.europa.eu/documents/20125/14516113/N003-0024-LV.srt

Eiropas Centrālās bankas   prezident Žan Klod Trišē,

ECB tika slavēta par   finanšu krīzes pārvarēšanu.

vai tomēr mūs vēl sagaida   kādi nepatīkami pārsteigumi?

Esam izkļuvuši no ekonomikas   brīvā kritiena posma,

kas ilga divus ceturkšņus -   līdz šī gada 1. ceturkšņa beigām.

Pēc tad bija negatīvi rādītāji,   bet tomēr nelielas stabilizācijas pazīmes,

Mēs uzskatām, ka izaugsme nav liela   un mums ir jābūt uzmanīgiem.

Tomēr mēs spējām izvairīties   no depresijas iestāšanās.

Ja mēs nebūtu iejaukušies –   es nedomāju tikai ECB,

bet gan visas pasaules   centrālās bankas –

ja arī valdības nebūtu bijušas   tik izpalīdzīgas,

uzņemoties risku un   atbalstot finanšu sektoru,

SVF prezidents Dominiks Štrauss-Kāns   teica, ka, viņaprāt,

50% vai vairāk Eiropas banku aktīvu   varētu būt samazināta vērtība,

Kas notiktu,   ja viņam būtu taisnība?

Nē, man jāatzīstas,   ka viņa runu nedzirdēju.

Tas ir skaitlis, uz ko es   pavisam noteikti neatsaukšos.

Nē, ir redzams, ka joprojām ir vairāki   samazinātas vērtības aktīvi,

bet es to nesauktu   par galveno problēmu.

Galvenā problēma - bankām jātiek galā   ar lejupslīdes blakusrezultātiem

un jāveic vairākas norakstīšanas,   kā arī jānodrošina šīs norakstīšanas

lejupslīdes dēļ -   tas mums vēl ir priekšā.

Tāpēc aicinām komercbankas   darīt visu iespējamo,

un uz šādām darbībām   var reaģēt pozitīvi.

Mēs tās aicinām   nedomāt par peļņu

un tajā periodā neuzsākt   lielus dividenžu maksājumus,

kas ir pēc iespējas   stabilāka un elastīgāka.

Mēs tās arī aicinām būt uzmanīgām

ar to pašu nodomu –   ne tikai morālu,

bet arī faktu,   ka tām ir jābūt stabilām.

Dažus ekonomistus uztrauc, ka dažām   bankām pēc krīzes ir bijusi izaugsme.

Kopš 2007. gada sākuma   „BNP Paribas” bilance pieauga par 59%

Ar „Barclays” ir tas pats –   108% no Lielbritānijas IKP.

jāskatās no to sistēmiskās   ietekmes skatupunkta.

Tas aicina bankas, ko uzskata   par lielām un savstarpēji saistītām,

veikt saprātīgas darbības proporcionāli   to iespējamajam riskam.

Ir ļoti uzmanīgi jāskatās arī uz...

Gadījumā, ja tām rodas   lielas problēmas

un nav iespējams izvairīties   no bankrota vai drāmas,

ir jārūpējas, lai tas tiek atklāts   pēc iespējas labākā veidā -

dzīves griba, atbilstoša juridiskā   un normatīvā vide

ir ļoti svarīgi faktori,   it sevišķi starpvalstu institūcijām.

No šī viedokļa ir jānostiprina   arī visa šīs sistēmas struktūra,

bet tai pašai institūcijai   ar tādu pašu problēmu

var nebūt nekāda sistēmiskā ietekme,

Mēs interneta lietotājiem   lūdzām uzdot jautājumus.

kā Lisabonas līgums ietekmē   Jūsu darbu?

Manuprāt, Lisabonas līgums   neietekmē ECB darbu.

Mēs bijām neatkarīga iestāde,   mēs tāda esam un arī būsim.

Mūsu primārais uzdevums   ir nodrošināt cenu stabilitāti.

No tīri juridiskā viedokļa,   esam kļuvuši

par Eiropas iestādi,   kas pirms tam nebijām.

tomēr tam nav nekādas   praktiskas sekas,

runājot par ECB darbu   un veidu, kā to darām.

Tomēr jāsaka, ka citas iestādes   tas ļoti izmainīja.

Tas mainīja Parlamenta,   arī Padomes un Komisijas

un, manuprāt, šajā ziņā tas ir labi.

Es teicu Parlamentam, ka priecājos,   ka mums ir Lisabonas līgums.

vai dalībvalstis paspēs   noteiktajā termiņā samazināt deficītu

līdz 3% no IKP līdz 2012. gadam, dažos   gadījumos – līdz 2014., 2015. gadam,

ja Austrumeiropa paļaujas   uz aizņēmumiem ārvalstu valūtā,

kas padara valdības   un arī pilsoņus elastīgus?

gala termiņš šīm valstīm   ir 2013. gads.

Citos gadījumos termiņš 3%   sasniegšanai ir 2012. gads.

ka iesaistītās valdības un parlamenti -

tas ir parlamentu pienākums –   šo termiņu ievēro.

Uz spēles ir ne tikai   Eiropas sistēmas ticamība,