Tiek pārrunāta pārvietošanās brīvība un nepieciešami iebraucēji, kas izlīdzinātu darbaspēka trūkumu. Vai ES ir koordinēta stratēģija, lai risinātu šīs problēmas?

Kā tas darbojas?: ES patvēruma politika

https://api.multimedia.europarl.europa.eu/documents/20125/15358516/v003-0018-lv.srt

Labdien! Mans vārds ir Ričards.  Esmu no Londonas.

pēdējo 12 mēnešu laikā  meklējuši patvērumu ES,

glābjoties no kara, represijām,  nabadzības un grūtībām,

cerot iegūt daļu no  Eiropas miera un labklājības.

Neskatoties uz apstākļiem, kurus tie bija  atstājuši, lielākā daļa tika noraidīti.

Zinām, ka šie cilvēki nāk no  tādām valstīm,

kur ir ļoti nopietnas  bažas par aizsardzību.

Frontex, ES ārējo robežu kontroles  dienesta aģentūra,

sūtīja spēkus, lai palīdzētu Grieķijai  kontrolēt tās robežu ar Turciju

Frontex pārrauga sadarbību starp ES  valstīm, aizsargājot tās ārējās robežas.

Eurasylum, stratēģija imigrācijas  un patvēruma jomā,

ir daļa no 2010. gadā jūnijā pieņemtā  Stokholmas rīcības plānā.

Paredzēts, ka 50 gadu laikā ES darba  spēks samazināsies par 50 miljoniem,

tādēļ migrācija varētu būt nepieciešama,  lai aizpildītu darba spēka trūkumu.

Tikmēr valstis to risina  dažādos veidos.

Valstu vidū joprojām pastāv liela atšķirība  pielietotajās procedūrās un praksēs.

Neskatoties uz mēģinājumiem saskaņot  un apvienot patvērumu sistēmas,

Mēs neatrisināsim  migrācijas problēmu Eiropā,

Tas ir saprotami, jo mums ES robežās ir  pārvietošanās brīvība.

Pašlaik notiek tas,  ka valdību cīņa virzās lejup,

lai viņu valstis migrantu acīs  zaudētu pievilcību.

Bet mediju stāsti par  patvēruma politiku rāda

cilvēkus laivās, kuri ar grūtībām  šķērso jūru no Ziemeļāfrikas.

Visvairāk patvēruma meklētāju nāk no  Krievijas, pārsvarā Čečenijas,

Tām seko Somālija, Kosova,  Irāna un Pakistāna.

Mazāks skaits cilvēku nāk no  daudzām citām valstīm.

Līdz šim visvairāk  lūgumu saņem Vācija,

tad Francija, Lielbritānija,  Nīderlande un Austrija.

Noraidītie patvēruma meklētāji, kurus  sūtīt mājās ir pārāk bīstami,

saskaņā ar Dublinas Konvenciju,  sūta uz ES valsti,

ārkārtīgi lielu atbildību valstīm,  kas atrodas dienvidos,

tā kā tām jāizveido  uzņemšanas iespējas.

Tas ir pilnīgs pretstats  solidaritātes principam,

kas tik bieži tiek pieminēts  dalībvalstu valstu deklarācijās.

Eurodac noņem patvēruma meklētāju  pirkstu nospiedumus,

lai pārliecinātos, ka viņu vidū nav  noziedznieki vai atkārtoti pieteikumi.

Dažas valstis ne tikai ierobežo migrāciju,  bet arī ievieš stingrākus noteikumus

ģimenes locekļiem, kas cer pievienoties  veiksmīgajiem pieteikumiem Eiropā.

Ģimenes apvienošanās ir  viena no cilvēktiesībām.

gan migrantiem, gan sabiedrībai,  kurā viņi dzīvo,

ja viņi var būt kopā ar saviem mīļajiem,

saistība ar uzņemšanas kvalitāti,  sniegtajām iespējām

un uzņemšanas kritērijiem,  ieviesīs līdz 2012. gadam.