Pēc desmit gadus ilgā Horvātijas ceļojuma, lai kļūtu par Eiropas Savienības 28. dalībvalsti, EPTV rīko īpašas debates par to, kas ir sasniegts un kas vēl gaidāms.

Debates: Laipni lūgta, Horvātija!

https://api.multimedia.europarl.europa.eu/documents/20125/16345439/d001-0035-lv.srt

Labdien jeb dobar dan,  un esiet sveicināti ļoti īpašās debatēs

kopā ar Horvātijas nacionālo TV  staciju HRT un EuroparlTV.

1. jūlijā Horvātija salaulājas ar ES,

kļūstot par mūsu pieaugošās  ģimenes 28. dalībnieci.

Vai Zagrebā notiks lielas svinības?  -Noteikti.

Eiropas dienvidaustrumu valstij tas ir bijis  garš ceļojums desmit gadu garumā.

Kara noziegumos apsūdzēto horvātu  nodošana Hāgai,

un Slovēnijas blokāde  par tās pievienošanos robežu strīdu dēļ –

tie ir daži jautājumi,  kuri tai bija jārisina,

lai izpildītu tik svarīgos  Kopenhāgenas kritērijus par pievienošanos.

Sabiedrības atbalsts attiecībā uz  pievienošanos ES ir samazinājies.

Janvārī referenduma rezultāti parādīja,  ka 66% horvātu atbalsta dalību,

taču šobrīd šis skaitlis  ir samazinājies uz pusi.

ES ir pasaules lielākais tirdzniecības bloks,  taču tas joprojām cieš no

ekonomikas krīzes,  un, ak, vai, kādas mums ir problēmas.

Krīze Grieķijā, Kiprā, iepriekš nepieredzēti  augsts bezdarbs un jauniešu bezdarbs.

Pretēji ASV  mūsu ekonomika joprojām palēninās.

Bezdarbs ir 22%, un kopš  2008. gada nav vērojama izaugsme.

Tās valdība uzskata, ka 10 miljardu eiro  piesaistīšana no ES fondiem palīdzēs.

Lai diskutētu par Horvātijas  nenovēršamo dalību,

mums studijā pievienojas Slovēnijas  Sociāldemokrātu EP deputāte Taņa Fajona.

Eiropas Tautas partijas  Horvātijas novērotājs

un drīzumā EP deputāts  Andrejs Plenkovičs.

Un pēdējais viesis ir Luksemburgas Liberāļu  un demokrātu EP deputāts Šarls Gorenss.

Plenkoviča kungs, esmu pārliecināta, ka jūs  esat ļoti satraukts, stājoties jaunajā amatā.

Ko tas parāda  par iedzīvotāju nostāju Horvātijā?

Manuprāt, tas pasaka vairāk  par valdošās koalīcijas nepareizo lēmumu,

nodalot Eiropas un vietējās vēlēšanas,

nevis par Horvātijas cilvēku nostāju  par dalību ES.

Vēlēšanas vietējos apgabalos  un pilsētās notika 19. maijā.

Ja tās tiktu apvienotas, tad aktivitāte  vietējās vēlēšanās būtu bijusi 50%.

Vairākums domāja, ka tas varētu  palīdzēt, taču viņi zaudēja vēlēšanās.

Tātad vienkārši slikta mediju politika?

Nē. Tas bija valdošās koalīcijas  nepareizs situācijas novērtējums

un lēmums nerīkot vēlēšanas  reizē ar vietējām vēlēšanām,

un tāpēc, manuprāt,  viņi zaudēja iespēju iepazīstināt

Horvātijas iedzīvotājus  ar Eiropas projektu.

Nākotnē šādas kļūdas  nevajadzētu atkārtot.

nākamās Eiropas vispārējās vēlēšanās.

ir demonstrēt Horvātijas iedzīvotājiem to,  cik svarīgs ir Eiropas Parlaments

Es esmu pārliecināts,  ka nākamgad vēlēšanu iecirkņos

ieradīsies vairāk cilvēku,  lai balsotu,

Kur jūs atradīsieties 1. jūlijā?  Vai būsiet Strasbūrā?

Es noteikti plānoju to svinēt  ar tuviem draugiem no Horvātijas

Es vēlētos minēt to,  ko teica mans kolēģis no Horvātijas.

Manuprāt, vēlētāju zemā aktivitāte liecina  par daudz dziļāku problēmu. Tas nav tikai...

Varbūt viens aspekts ir valdības pieeja,

taču nozīme ir arī medijiem  un šābrīža situācijai Eiropā.

2009. gadā Slovēnijā vēlētāju aktivitāte  bija pat mazāka par 30%.

Es vairāk baidos par to,  ka nākamā gada vēlēšanās

būs ļoti smagi jāstrādā,  lai pārliecinātu Eiropas iedzīvotājus

par to, kāpēc Eiropa  mums tiešām ir svarīga,

kā arī lai atgūtu iedzīvotāju uzticību.

Gorensa kungs, vai jūs vēlētos izteikties?

Manuprāt, 1. jūlijs Horvātijai  un Eiropai būs ļoti nozīmīgs,

taču Horvātijas  un Eiropas Savienības iedzīvotāji

gaida atbildes  uz tādiem svarīgiem jautājumiem

Tāpēc es ceru, ka 1. jūlijs  būs cerību diena ikvienam,

jo es uzskatu, ka labākais veids,  kā pārvarēt visas problēmas,

ir Eiropas integrācijas process,  labs integrācijas process.

Paskatīsimies šajā EuroparlTV  sagatavotajā reportāžā, ko domā horvāti,

kas Eiropas Parlamenta vēlēšanu laikā  atradās Horvātijā.

Paskatīsimies, ko horvāti  patiesībā domā.

vienkāršie cilvēki, pilsoņi  labprātāk neatbalsta politiķus

Diemžēl tas skar  arī Eiropas Parlamentu.

Mēs esam nedaudz skeptiski  ne jau ideoloģisku iemeslu dēļ,

bet tāpēc, ka jūtam, ka Eiropas Savienība  ir kļuvusi pārāk automātiska.

Augustā tiks vairāk privatizēts.  Jūs neko neiegūsiet.

Ja vēlaties pievienoties  bagātnieku klubiņam, jums jāpiedalās

ar 500 miljoniem eiro  vai kaut ko līdzīgu.

Būtībā es cenšos izkliedēt ilūzijas,  ko daudzi horvāti joprojām lolo,

par pagaidu vai iespējami labu dzīvi  Eiropas Savienībā.

Saskaņā ar  konkrētu uzņēmumu paziņojumiem

CBTN pamešana var radīt vairāku  tūkstošu darbavietu zaudēšanu,

jo šie uzņēmumi  pārceļ savu darbību otrpus robežai.

Iedzīvotāju interešu ignorēšana  var izraisīt papildu konfliktu,