Šā gada 15. februārī 18 cilvēki gāja bojā un aptuveni 200 tika ievainoti, kad Briseles piepilsētā sadūrās divi pasažieru vilcieni. Kurš vai kas ir vainīgs? Divi eirodeputāti un Eiropas Dzelzceļa aģentūras direktors diskutē par liberalizācijas jomu, tehnis

Degpunktā: dzelzceļa drošība

https://api.multimedia.europarl.europa.eu/documents/20125/15025644/d001-0006-lv.srt

divi piepilsētas vilcieni, kuros atradās   simtiem pasažieru, kas devās uz darbu,

Zaudējumi bija smagi:   18 gājuši bojā un gandrīz 200 ievainotie.

Bieži vien šāda veida nelaimes gadījumos   domstarpības vairo skumjas.

Kas ir vainīgs? Beļģija, kas kavējas ar   drošības sistēmu uzlabošanu,

vai Eiropa, kas vilcinās ar jauniem   noteikumiem, dzelzceļa liberalizāciju?

Lai diskutētu par to,   ar mani studijā

ir beļģu eirodeputāts, Liberāļu un   demokrātu grupas loceklis Dirks Sterks;

un Marsels Veslīps,   jaunās aģentūras direktors -

Jūs to mums varēsiet izskaidrot -   jaunā Eiropas Dzelzceļa aģentūra.

Bet pirms mūsu diskusijas es vēlos jums   parādīt atgādinājumu par notikumu,

Beļģijā notikušās dzelzceļa   katastrofas upurus.

Divi pasažieru vilcieni sadūrās. Viens no   tiem neapstājās pie sarkanās gaismas.

Zaudējumi ir smagi:   18 gājuši bojā un 171 ievainoti.

Beļģijas dzelzceļš aizstāv sevi   un kritizē Eiropas Komisiju

par lēno Eiropas dzelzceļa   drošības standartu saskaņošanu.

Transporta komisāra preses pārstāve   to kategoriski noliedz.

apsūdzības, par kurām lasījām šorīt,   ir pilnīgi nepamatotas.

EP transporta komitejas   priekšsēdētājs piekrīt.

bet mums ir automātiskas vilciena   aizsardzības sistēmas.

ka ritošais sastāvs neatbilst   savai infrastruktūrai.

ES ir vairāk nekā 20 dažādas   dzelzceļa drošības sistēmas.

Daži eirodeputāti apraksta situāciju kā   absurdu. Viņi aicina uz vienkāršošanu.

Cilvēki vēlas starptautisku   pārrobežu dzelzceļu,

bet maksimāli saglabāt savus   nacionālos standartus.

Tā nav vīzija par dzelzceļa nākotni   attiecībā uz efektivitāti vai drošību.

EP apspriedīs ziņojumu par Eiropas   transporta nākotni tuvākajās nedēļās.

Galvenais punkts - dzelzceļa drošība   saistībā ar signalizācijas sistēmu.

Dirk Sterk, sāksim ar   briesmīgo nelaimes gadījumu.

un reformām, kuras redzējām   dzelzceļa nozarē?

Tas ir pirmām kārtām nelaime cilvēkiem

un visai Eiropas   dzelzceļa organizācijai.

Kas ir vainīgs? Šis jautājums,   protams, ir jāatbild,

bet vispirms mums jāuzzina,   kas tieši notika.

un, manuprāt, pašreiz ir grūti pateikt,   kas bija iemesls.

Beļģijā notika izmeklēšana un   Parlamentā tika diskutēts,

Bet es teicu, ka nav jāgaida,   kamēr tiks ieviesta Eiropas sistēma.

Nīderlandē 1960-tajos gados notika   nelaimes gadījums.

Francija to izdarīja, Vācija arī utt.

Tātad Beļģijai nevajadzēja   gaidīt uz Eiropu.

Džordž Bah, lai atbildētu uz jautājumu.   Vai Jūs piekrītat?

Manuprāt, jau sākumā tika pielaista   ļoti būtiska kļūda.

Pirms dzelzceļa tirgus liberalizācijas

vajadzēja veikt tehnisku saskaņošanu.

1980-tajos gados politiķi nevēlējās   ieguldīt dzelzceļa nozarē.

Tikai 1990.-1995.gadā cilvēki atguva   uzticību dzelzceļam

un tajā brīdī vajadzēja īstenot   tehnisku saskaņošanu -

drošības sistēmas,   visas šīs tehniskās lietas,

oficiāli apstiprināt regulas un procedūras -

Manuprāt, tā bija viena no būtiskākajām   liberalizācijas kļūdām.

Verslīpa kungs, Jūs esat atbildīgs   par jauno aģentūru,

Jājautā, kāpēc jūs nespējāt   novērst šo katastrofu?

Pēc definīcijas katastrofa ir kaut kas,   kas notiek,

tāpēc katastrofu novēršana ir sarežģīta.

Es gribētu pateikt trīs lietas. Pirmkārt,   neviens pagaidām nezina, kas notika.

ar aģentūras palīdzību,   pēc Beļģijas lūguma.

Otrkārt, mums ir liela pieredze šajā jomā,

un, mēs pētām garo dzelzceļa katastrofu   vēsturi, neiedziļinoties detaļās.

Par šo katastrofu tika runāts daudz kas,   kas neatbilst patiesībai.

Pēdējo 30 gadu laikā dzelzceļa drošība ir   ievērojami uzlabojusies.

Diemžēl 2007.-2008.gadā   visās 25 ES dalībvalstīs

68 pasažieri gāja bojā, salīdzinot ar   50 000 bojā gājušajiem uz autoceļiem,

vēsturiski zems skaitlis, kas ir   samazinājies kopš 1970.gadiem.

Bez automātiskās sistēmas Beļģija bija   spējīga sekot pārējiem

Treškārt, katastrofai nekad nav iemesla,

tā ir cēloņsakarību ķēdes   dažādos līmeņos.

Sterka kungs, vai, Jūsuprāt,   šai aģentūrai būs līdzekļi, instrumenti,

Mēs par to runāsim vēlāk, bet tas ir   jautājums par resursiem un finansējumu.

Sistēmu tehniskā savietojamība   ir svarīga,

un mēs paļaujamies uz aģentūru,   ka tā izpildīs šo tehnisko darbu.

ka dzelzceļu tehniskā dažādība   ir problēma.

Viens no aģentūras galvenajiem   uzdevumiem ir to novērst.