Brīvdienas ārzemēs ir viena lieta, darbs - pavisam cita. ES pilsoņi dod priekšroku būt bez darba mājās, nekā strādāt ES kaimiņvalstīs. EuroparlTV izpēta iemeslus.

Degpunktā: mājās ir vislabāk

https://api.multimedia.europarl.europa.eu/documents/20125/15104507/M001-0001-LV.srt

Sveicināti! Laipni lūdzam Degpunktā,   mūsu iknedēļas padziļinātajā analīzē.

valstis var palielināt izredzes   atrast darbu?

Vai ir bezjēdzīgi pārcelties, ja   ekonomikas problēmas pastāv visur?

neliela, ja pārvietošanās brīvība   ir viens no ES stūrakmeņiem?

Kas nedarbojas?   Noskaidrosim, ko domā mūsu viesi.

Lai runātu par darbaspēka mobilitāti,   ar mani kopā ir Džīna Lamberta.

Eiropas Pilsoņu rīcības dienesta.   Labrīt!

Gribēju sākt ar pozitīvas mobilitātes   piemēru un pēc tam to apspriest.

Ja tā nav paša izvēle, mobilitāte   var kļūt ļoti dramatiska.

France Telecom uzņēmumā pēdējā   pusotra gada laikā veiktas 24 pašnāvības.

Pēdējā tika izdarīta pirms dažām dienām.

Iemesli ir dažādi - iekšējās izmaiņas,

spēcīgas konkurences atmosfēra   un piespiedu mobilitāte.

Apskatīsim reportāžu no Francijas   un pēc tam to apspriedīsim.

France Telecom vadība tiek apsūdzēta   pēc virknes izdarītu pašnāvību.

Tās vadītājs tika izsaukts uz tikšanos   ar Francijas darba lietu ministru.

Viņš apsolīja izbeigt   „nāves gadījumu spirāli”.

kas savienos ar psihologiem   ārpus uzņēmuma,

lai uzklausītu darbiniekus,   kuriem ir problēmas.

Sarunas tika uzsāktas pēc tam, kad   piektdien kāds darbinieks izleca pa

piektā stāva logu. Tā ir 23. pašnāvība   uzņēmumā kopš 2008. gada februāra.

Šis telekomunikāciju gigants   nodarbina 100 000 cilvēku

un apgalvo, ka šie skaitļi nav   nepārsniedz vidējos valstī.

Biedrības pašnāvības skaidro ar stresu,   ko izraisa masveida reorganizācija,

Mums prieks, ka vadība beidzot   apsver humāno dimensiju.

Tas gan nenozīmē, ka darbinieki   uzņēmumam uzticas.

Vadībai ir jāsniedz industriāls plāns.

Psihologi saka, ka darbavieta var   izrādīties letāla,

Jāstrādā gan pie personīgās,   gan kolektīvās labklājības.

Bet ja indivīdi tiek nicināti,   darbs var nogalināt.

pastāv bailes, ka darbavieta   var kļūt vēl varmācīgāka

un izmisušie darbinieki   pieņem neprātīgus lēmumus.

Kādas ir jūsu sajūtas,   dzirdot kaut ko tādu?

24 pašnāvības vienā uzņēmumā -   tas ir daudz.

Tas noteikti ir daudz. Es domāju,   ka ir ļoti liela nozīme tam,

kas tika teikts par   darbinieku novērtēšanu.

„Jums jāpārceļas” - valsts robežās   vai uz citu valsti,

tas ir papildu spiediens   uz personīgo, uz ģimenes dzīvi.

Mēs zinām, ka gadījumā,   kad mobilitāte ir paša izvēle,

tā ir daudz pozitīvāka nekā tad, ja   cilvēks jūtas piespiedu kārtā

pārcelts, ko nevēlas ne viņš,   ne viņa ģimene.

Iespējams, ir vajadzīgas izmaiņas   personāla organizācijā.

Visā tajā sava loma ir arī   arodbiedrībām.

mums jābūt ļoti uzmanīgiem,   jāņem vērā ģimenes faktori,

kā minēja Džīna, un jāatbalsta viņi.

Manuprāt, vairums lielo,   respektablo uzņēmumu tā dara.

Es nedomāju, ka pastāv saikne   starp France Telecom

un cilvēku brīvu pārvietošanos   Eiropā kopumā.

saistība starp lejupslīdi un mobilitāti.

Cilvēki varētu domāt - ja   situācija ir slikta manā valstī,

es varētu doties meklēt   iespējas kaut kur citur.

Vai šogad tā notiek?   Vai mobilitātes rādītāji ir pieauguši?

Nē. Otrā robežas pusē   vienmēr pastāv vakances.

Un varētu sagaidīt, ka vairāk cilvēku   to izmantos. Bet viņi to nedara.

Manuprāt, viņi uzskata, ka   situācija citur nav labāka.

Es varu pārsūtīt savu bezdarbnieka   pabalstu uz ierobežotu laiku -

augstākais uz pusgadu, bet pa šo laiku   es varu neatrast citu darbu.

Valdības arī kļūst daudz ierobežojošākas.

Tās vēlas, lai cilvēki pierāda, ka   viņiem ir resursi, lai sevi uzturētu.

Pastāv liela plaisa starp ES likumiem   un to, kas notiek uz vietas.

Jāatceras, ka mobilitātes rādītāji   Eiropā joprojām ir ļoti zemi.

Esam sasnieguši 2%,   bet tas ietver jaunās dalībvalstis.

Tas nozīmē nulles punktu, ja   ņemam vērā tikai veco Eiropu.

Kādi ir šķēršļi mobilitātei Eiropā?

Valdības ļoti uztraucas   par to, ka tās var apsūdzēt

valstī pieejamo darbavietu   atdošanā ārzemniekiem.

Apvienotajā Karalistē notika akcija   „Britu darbus britu strādniekiem”.

Tas izklausās normāli,   bet ekonomikā tam nav nozīmes.

Ja jūsu uzņēmumā trūkst   konkrētu zināšanu,

ko nevar sniegt jūsu pašu dalībvalsts,

jo šīs zināšanas valstī nav pieejamas,

protams, ir svarīgi pieaicināt   kādu no Francijas vai Vācijas.

kādas ir tiesības, strādājot citā dalībvalstī.

kuri strādā nodokļu,   sociālās apdrošināšanas jomā

arī to nesaprot.   -Ierosinu noskatīties citu reportāžu.

Esam novērojuši 50 gadus vecu vīrieti,   kurš izlēma mainīt savu dzīvi un valsti.

Ļoti nedaudz eiropiešu strādā citā   dalībvalstī.

Tikai 2% darbaspēka dzīvo   un strādā citā ES valstī.

Tomēr darbaspēka mobilitāte ir būtiska.