Klimata samits ir uzmanības centrā. Vai Ķīna ir paraugskolnieks vai sērijas likumpārkāpējs savās zaļajās pilnvarās? Vai ES ievieš pasākumus, lai novērstu emisiju problēmu? Par šiem jautājumiem diskutē eirodeputāte Lepage, „BussinessEurope” pārstāvis Folke

Degpunktā: No Pekinas uz Kopenhāgenu - cīņa pret klimata pārmaiņām

https://api.multimedia.europarl.europa.eu/documents/20125/14570285/m001-0011-lv.srt

Kopenhāgenā notiks klimata   pārmaiņām veltīta konference.

192 valstis tiekas, lai rastu   risinājumu globālajai sasilšanai.

Visas piekrīt - ja steidzami nerīkosimies,   lai ierobežotu cilvēku radīto kaitējumu,

arvien biežāk piedzīvosim plūdus,   karstuma periodus, lietainas vasaras

Bet ir daudz strīdu par to,   kā ierobežot oglekļa emisiju daudzumu.

no bagātajām valstīm prasa palīdzību   zaļo investīciju finansēšanā.

Eiropa, kas apstiprināja   ambiciozu plānu,

vēlas, lai pārējās valstis,   arī Obama un viņa ASV,

apņemas sasniegt specifiskus,   ambiciozus mērķus.

Tā ir sarežģīta problēma.   Apskatīsim to.

Lai diskutētu par Kopenhāgenu   un klimata pārmaiņām

Šodien ar mani kopā ir Korīna Lepāža.

Viņa pārstāv Eiropas Liberāļu   un demokrātu apvienību.

Folkers Francs no „Businesseurope”,   kas pārstāv Eiropas rūpniecību.

Un Vangs Šinings,   Ķīnas ES misijas runasvīrs.

Pāriesim pie pirmās tēmas –   Kopenhāgenas.

Korīna Lepāža,   ko Jūs sagaidāt no Kopenhāgenas?

vai arī tā būs vien labo nodomu   izpausme?

Cilvēcei vajadzīga uzvara Kopenhāgenā.

Ceru, ka politiķi attaisnos   cilvēku cerības un vajadzības,

vienalga, vai viņi ir no Eiropas   vai citām pasaules valstīm.

Tāpēc es gan ļoti ceru,   gan arī ļoti uztraucos.

Kāpēc?   - Jo daudz kas ir likts uz spēles.

Nav atrisināti daudzi jautājumi,   it sevišķi par finansējumu.

Nav jēgas izvirzīt mērķus,   ja neviens nezina, kā tos sasniegt.

Tas, galvenokārt, ir jautājums par to,   kā finansēt jaunattīstības valstis.

it sevišķi, tajā esošās   nabadzīgākās valstis,

un jāpalīdz tām ierobežot atmežošanu.

Atmežošana mūsdienās veido 20%   siltumnīcefekta gāzu emisijas.

Ja gribam, lai Brazīlija vai Indonēzija   to vairāk nedara,

Un jāiedrošina jaunattīstības valstis   pieņemt zaļās metodes.

Folker Franc, ko Jūs sagaidāt   no Kopenhāgenas?

Tāpat kā Lepāžas kundze,   arī mēs ļoti ceram,

ka tiks panākta nozīmīga vienošanās.

Tomēr, realistiski domājot, ceram,   ka Kopenhāgena būs pagrieziena punkts,

ļoti svarīgs pagrieziena punkts   un nekas vairāk,

kas parādīs visus sarežģītos sīkumus,   par ko varēs lemt vēlāk – 2010. gadā.

Tad ļoti drīz būs nepieciešama   Kopenhāgena II?

kamēr Kopenhāgenā   iegūstam spēcīgu politisko signālu

no galvenajiem emisiju radītājiem, ka viņi   klimata pārmaiņas uztver nopietni,

ka viņi savu mērķu sasniegšanā   ir tikpat apņēmīgi un ambiciozi kā ES.

Atgriezīšos pie Jums, jo teicāt,   ka cilvēcei tas ir ļoti svarīgi.

Kā nupat teica Franca kungs, vai   tas būs tikai neliels mozaīkas gabaliņš,

vai tomēr mums patiešām vajadzīgi   ierobežojoši mērķi?

Vienmēr ir par agru.   Bali tas bija par agru.

Kopenhāgenā tas var būt par agru.   - Kioto tas bija par agru.

Es ļoti labi zinu par problēmām,   ar ko saskaras ASV, piemēram,

runājot par saistību uzņemšanos   Kopenhāgenā.

Mums nepiecieša saistoša   politiska vienošanās,

pat ja tādēļ jāizveido   tiesisks regulējums.

Ar izpildes termiņiem?   Dzirdēju, ka Indijai tādi neesot?

ir redzams,   ka tas ir sliktākais scenārijs.

Es to daru nevis savas paaudzes,   bet gan jūsu un jūsu bērnu labā.

Pēc 20, 30 vai 40 gadiem   notiks ļoti sliktas lietas,

kaut gan Āfrikas dienvidaustrumos   cilvēki jau saskaras ar šīm sekām,

Vang Šining, Ķīna piedalās   pirmo reizi. Kioto tā nepiedalījās.

Tai ir arī daži konkrēti priekšlikumi.

Vēlos pajautāt – ko Jūsu valsts domā   par CO2 emisiju samazināšanu?

Vai tā jau ir prioritāte,   vai tomēr to uzskata par pienākumu,

ko uzlikušas bagātās,   industrializētās valstis

ar gala termiņiem   un konkrētiem mērķiem.

Ķīna piekrīt starptautiskās   sabiedrības viedoklim,

ka klimata pārmaiņas ir vissvarīgākās.

Mēs arī uzskatām -   Kopenhāgenas samits ir ļoti svarīgs.

Šī samita rezultātā   gribam redzēt konkrētus rezultātus,

bet būtībā vēlamies,   lai visaptveroši, efektīvi

kā arī dažas sīkas   un realizējamas norunas

par atvieglojumiem, pielāgošanos,   finansiālo atbalstu, tehnoloģiju nodošanu.

Pāriesim pie nākošās tēmas -   Ķīnas lielā paradoksa.

Viesojāmies Ķīnā,   lai izpētītu šo lielo valsti,

kas jau ir tendēta   uz zaļajām tehnoloģijām

un visām lietām, kas radīsies   no CO2 emisiju samazināšanas.

Bet Ķīnā ir 1 300 000 000 iedzīvotāji,

Šo sižetu veidoja Mārtins Gronemeijers.   Noskatīsimies to.

Tā kā pasaule vērš savu uzmanību   uz Kopenhāgenu,

Ričardam Zangam no „Suntech Power”   Vuksijā, Ķīnā,

arī pievērsta pastiprināta   mediju uzmanība.

Ķīnas uzņēmums ir pasaulē vadošais   fotovoltaika (PV) šūnu ražotājs.

Nezinātājiem – „Suntech” simbolizē   Ķīnas augošo zaļās enerģijas nozari.

Šeit Jūs redzat vienu no   PV šūnu ražošanas procesiem,