2009. gada decembrī pasaules cerības bija saistītas ar Kopenhāgenas klimata konferenci. Tomēr tās rezultāts radīja diezgan lielu vilšanos. EuroparlTV atskatās uz to, kas nogāja greizi un kā viss turpināsies

Atskats: Kopenhāgenas spožums un posts

https://api.multimedia.europarl.europa.eu/documents/20125/13767654/V004-0003-LV.srt

Plūdi, cunami,   sausums, kūstošs ledus.

mazāk jāpiesārņo un   jāsamazina siltumnīcefekta gāzes,

kas galvenokārt rada   klimata pārmaiņas.

Pirmo reizi vēsturē 2009. gada decembrī   Kopenhāgenā tikās 193 valstis.

Mērķis bija turpināt Kioto protokola   iesākto un glābt planētu,

tomēr pasaules klimata samits   Kopenhāgenā izgāzās.

2009. gada 7. decembris – Dānijas   galvaspilsēta sasniedz kulmināciju.

Samits tiek atklāts –   15000 valdību pārstāvji,

5000 žurnālisti, simtiem NVO   un milzīga Eiropas delegācija.

Paredzams, ka šeit būs   vairāki desmiti tūkstoši cilvēku.

Valstu vadītāji ieradīsies beigās.   Uzmanība pievērsta Kopenhāgenai.

Mums ir nepieciešama   juridiski saistoša vienošanās...

JURIDISKI SAISTOŠA VIENOŠANĀS   KARLS ŠLAITERS

Tas nozīmē,   ka jāturpina Kioto loģika

un šajā vienošanās   jāļauj ietvert jaunas valstis

Tomēr sākotnējo entuziasmu   nomāca skaudrā realitāte:

kā starp tik daudzām valstīm   panākt vienošanos?

Rūpnieciski attīstītajām un jaunajām   ekonomikas valstīm ir dažādas intereses

cīņā pret klimata pārmaiņām.   Spriedze pieaug.

G-77 pārstāv lielāko daļu   jaunattīstības valstu, ieskaitot Ķīnu.

Rūpnieciski attīstītās valstis vēlas,   lai arī tās samazina savas CO2 emisijas.

Vai Kopenhāgenu atcerēsies   kā pilsētu, kas pievīla pasauli?

Tās vēlas, lai bagātās valstis pēc   2012. gada samazina CO2 emisijas,

kā tas ir noteikts Kioto protokolā,   bet ES un attīstītās valstis

vēlas jaunu vienošanos,   kas aizvietotu protokolu.

16. decembrī, gandrīz 10 dienas   pēc samita atklāšanas,

netālu no konferenču centra   tika arestēti 230 demonstranti.

2009. gada 17. decembrī   ierodas valstu vadītāji.

Jaunattīstības un rūpnieciski   attīstītās valstis paliek pie sava.

Lielākie planētas piesārņotāji - ASV un   Ķīna - atsakās vienoties par kompromisu.

To nav iespējams izskaidrot   mūsu nodokļu maksātājiem.

Ja mums tiešām ir daudz jāmaksā,   mums jāspēj parādīt,

ka, piemēram, Ķīna veic   būtiskus samazinājumus.

NAV VIENOŠANĀS, NAV NAUDAS   KARLS HEINCS FLORENCS

Valstu un valdību vadītāji   sarunās pavada 17 stundas.

Tiek parakstīta   neiepriecinoša vienošanās.

Pirmo reizi Indijas, ASV un Ķīnas   darbības ierobežo paraksts,

tomēr tās to tik ļoti neņems vērā.

Uz papīra globālā temperatūra   pieaugs ne vairāk kā par 2 grādiem,

bet nav noteikti mērķi   CO2 emisiju samazināšanai.

Kā pretpasākumu, jaunattīstības valstis   apņemas pārraudzīt savu rīcību,

tomēr tas bija ierastais samits   ar minimālām saistībām.

ES ir palikusi viena pati   ar savām saistībām -

ar ko līdz 2020. gadam par 20%   jāsamazina siltumnīcefekta gāzes.

Ārpus ES, šo gāzu samazināšana   būs atkarīga no valstu labās gribas.

Nākošā klimata konference notiks   2010. gadā Kankūnā, Meksikā.