Eirodeputāti ir apstiprinājuši nolīgumu par ES gaisa transporta pasažieru personu datu nodošanu ASV varas iestādēm. Kāds ir tā mērķis un kā tas ietekmēs ES pilsoņus?

Atskats: Gaisa transporta pasažieru uzraudzība

https://api.multimedia.europarl.europa.eu/documents/20125/15990643/v004-0016-lv_mf.srt

Daudzi eiropieši vēlas apmeklēt  Ņujorku vai Vašingtonu.

Taču, uzturoties Amerikā,  viņi atstāj pēdas.

Vārds, adrese, kredītkaršu dati, ceļojumu  aģenta dati un pat sēdvietas numurs.

Visu šo informāciju par Eiropas  gaisa transporta pasažieriem

Amerikas varas iestādes  tagad var kādu laiku saglabāt.

Tāda ir jaunā  ES-ASV nolīguma būtība,

ko Parlaments apstiprināja  2012. gada pavasarī.

Iecerētais mērķis ir pēc  11. septembra apkarot terorismu.

Tas mums ļauj apkarot terorismu,  organizēto noziedzību, cilvēku tirdzniecību.

Tie, kuri bija atbildīgi par  Londonas teroraktu un 7. jūliju...

Mēs viņus varējām notvert,  izmantojot PDR informāciju.

Jaunais nolīgums nosaka, ka amerikāņu  varas iestādes PDR datus saglabās

Taču pēc sešiem mēnešiem šī  informācija tiks padarīta bezpersoniska,

lai novērstu ļaunprātīgus  iebrukumus datubāzē.

Pasažiera vārds un  kontaktinformācija būs šifrēta.

Starp piekto un desmito gadu ASV  iestādes var lūgt pieeju datiem,

bet tikai saskaņā ar  ļoti stingriem noteikumiem.

Pēc 10 gadiem visa  informācija tiks izdzēsta,

ja vien nenotiks policijas  vai krimināla izmeklēšana.

Un personas datu nepareizas  izmantošanas gadījumā

jebkuram Eiropas pilsonim būs tiesības  pieprasīt atlīdzību ASV tiesās.

Protams, cīņa pret terorismu un  organizēto noziedzību ir svarīgs mērķis.

Vienīgi ir jautājums par to,  vai šo mērķi var sasniegt

masveidā analizējot to cilvēku datus,  kuri pat netiek turēti aizdomās.

Bet, lai panāktu šos nosacījumus,  bija nepieciešamas ilgas sarunas.

vai ES vienīgā iespēja  bija šo nolīgumu pieņemt,

vai riskēt ar transatlantisko  attiecību sabojāšanu?

Pirmo ES-ASV nolīgumu  parakstīja 2004. gadā.

Bet 2006. gadā EP  to anulēja Eiropas Tiesā.

2007. gada jūlijā spēkā stājās  jauns pagaidu nolīgums,

kamēr to nebija  ratificējušas dalībvalstis.

2010. gada maijā Parlaments  noraidīja pagaidu nolīgumu,

izmantojot jauniegūto varu,  ko tam piešķīra Lisabonas līgums.

Pēc tam eirodeputāti aicināja  Komisiju vest sarunas ar ASV.

Mēs, Parlaments,  vēlamies zināt, kas notiek,

Komisijai jāpierod pie fakta,  ka ir tāds Lisabonas līgums,

ka mēs esam šeit,  lai aizsargātu ES pilsoņu tiesības,

un viņiem mums jāparāda,  ko viņi dara.

Tāpēc sākās vēl viens sarunu posms,  kas drīz tika pabeigts.

Ja runa ir par terorisma apkarošanu,  mēs piekrītam.

piemēram, lai apkarotu nelegālo imigrāciju,  kas nav šī regulējuma priekšmets.

2012. gada februārī daži eirodeputāti  nolēma, ka ir labāk, ja nolīgums pastāv,

kaut arī tas nav pilnīgi apmierinošs,  nekā tad, ja nolīguma nebūtu vispār.

Bet par šo jomu atbildīgā eirodeputāte  joprojām iebilda tā jaunajai versijai.

Viņa atteicās no  šī ziņojuma veidošanas.

Ir robežas, atsevišķas lietas  nav pārrunājamas.

Jūs nevarat iedomāties, ka mūsu kolēģi  no ASV Kongresa pieņemtu nolīgumu,

kas acīmredzami pārkāpj  viņu pilsoņu tiesības.

2012. gada aprīlī  šo nolīgumu apstiprināja

ar 409 balsīm „par”  un 226 balsīm „pret”.

Jutīga informācija, piemēram, par reliģisko  piederību, fizisko vai garīgo veselību,

ko secina no košeru maltītes pasūtījuma  vai lidaparātā nepieciešamo palīdzību,

Tā tiks pilnīgi izdzēsta  30 dienas pēc saņemšanas,

ja vien tā nebūs saistīta  ar kādu izmeklēšanu.

Šis nolīgums būs spēkā  septiņus gadus,

pēc tam būs jāved sarunas  par jauniem noteikumiem.