Dzīve kosmosā, izkāpšana uz jaunām planētām un ceļošana uz Visuma malu... Blinks pēta, kā daži no šiem sapņiem ātri vien varētu kļūt par īstenību.

Eureka: Eiropa kosmosā (IV daļa)

https://api.multimedia.europarl.europa.eu/documents/20125/15853083/j003-0033-lvx_mf.srt

ceturtajā sērijā par Eiropas  piedzīvojumiem kosmosā.

2000. gada sākumā  Eiropas kosmosa aģentūra

2008. gads: uz Starptautiskās  Kosmosa stacijas klāja.

2008. gadā uz ASV  kosmosa kuģis „Atlantis”

uzņēmuma Eiropas kosmosa  laboratoriju „Columbus”.

Tā mērķis bija SKS jeb  Starptautiskā Kosmosa stacija

Mērķis bija veikt zinātniskos  eksperimentus bezsvara stāvoklī

Tās astronauti var ilgi piedalīties  cilvēku lidojumos kosmosā.

2009. gadā SKS komandai  pievienojās Franks De Vinne.

Viņš bija pirmais Eiropas astronauts,  kurš vadīja SKS ekspedīciju.

Eiropieši uz šo staciju  sūtīja arī krājumus,

izmantojot automātiskās  nogādes raķetes.

lai lidojumi starp Zemi  un SKS kļūtu regulāri.

Un tā joprojām gatavojas  turpmākām starpplanētu misijām.

2009. gadā divi eiropieši  piedalījās misijā „Mars500”.

Tā simulēja lidojumu, lai saprastu,  kā starpplanētu lidojumi ietekmē cilvēkus.

Bet, pirms izkāpjam uz Marsa,  ir jāsagatavo augsne.

EKA plāno sūtīt tādus  robotus kā ExoMars,

Tā mērķis ir analizēt  klinšaino virsmu,

ieurbt zemē, lai atrastu  ūdeni ledus veidā,

un meklēt bijušas vai  esošas dzīvības pazīmes.

Visi dati tiks nosūtīti  uz Zemi caur satelītu.

EKA vēl vairāk paplašina  savus novērojumus

ar starptautiskajiem teleskopiem  „Cosmic Vision”.

Tā sapņo par misijām  uz Visuma robežas. Atā!