Kā var mainīt kopējo lauksaimniecības politiku? Šis milzīgais ES mehānisms, kurš aizsākās 1962. gadā, rada pārprodukciju. Mums ir jāsamazina ražošana un jāmaina šī sistēma.

EUREKA! KLP apjomīgās pārvērtības

https://api.multimedia.europarl.europa.eu/documents/20125/15406472/J003-0020-LV.srt

Kopējā lauksaimniecības politika jeb KLP  ir viena no vecākajām ES politikām.

Mērķis bija saražot tik daudz pārtikas,  lai pabarotu visu Eiropu.

KLP ir tik veiksmīga, ka kopš  1980. gadiem Eiropā ir pārprodukcija.

Ir jāmaina metodes, jo lauksaimniecība  ES izmaksā visvairāk.

ES budžetā tā rada spriedzi,  bet kas būtu jādara, lai to risinātu?

Eiropai nepieciešami 20 gadi, lai pamatīgi  mainītu savu lauksaimniecības sistēmu.

1990. gados ES bija starp vadošajām  lauksaimniecības preču eksportētājām,

bet ar to nepietiek, lai iztukšotu krājumus,  it sevišķi – graudaugu un liellopu gaļas.

Par kopējiem noteikumiem  lemj zemkopības ministri.

Viņi diskutē un nosaka  lauksaimniecības produktu cenas,

un samazina pārāk daudz  saražoto produktu cenas,

lai mudinātu lauksaimniekus  ražot mazāk.

ES palīdz zemniekiem izaudzēt  labību vai neapstrādāt savus laukus.

Tā pārbauda,  vai tas tiek darīts atbilstoši.

Tā rezultātā samazinās  ražošanas apjomi.

ES spēj samazināt  KLP milzīgo spēku

un kontrolēt ražošanas apjomus,  bet iznīkst vidējā izmēra saimniecības,

un lauksaimniecība kļūst koncentrēta.

Saimniecību ir mazāk,  bet tās ir lielākas un strādā intensīvāk.

ES ir vairākas krīzes - govju sūkļveida  encefalopātija un dioksīns vistās.

Tai arī jāpiemērojas  starptautiskajai tirdzniecībai.

Īsāk sakot, Eiropai joprojām  jāpārskata savi paradumi.

Kopš 2003. gada ES lauksaimniecībā  notiek pamatīgas pārmaiņas.

Reformas ir sarežģītas,  un lauksaimnieki baidās par savu nākotni.

ES atkal lūdz  lauksaimniekus piemēroties.

Subsīdijas vairs nav saistītas  ar kvantitāti, bet gan kvalitāti.

Ir jāievēro pilnīgi jauni nosacījumi.

Lai saņemtu subsīdijas,  lauksaimniekiem jāievēro vides prasības,

jāizmanto mazāk piesārņojoši  un nekaitīgāki pesticīdi.

Lauksaimniekiem arī  jānodrošina dzīvnieku labklājība.

ES lauksaimniekiem  uzliek jaunus pienākumus,

lai saglabātu lauku apvidu  un mežu daudzveidību,

lai attīstītu bioloģisko un  ne tik intensīvu lauksaimniecību,

un saglabātu vietējo  produktu bagātību.

Bet zemniekiem jāatrod  jauni veidi, kā nopelnīt naudu,

jo lauksaimniecība joprojām izmanto  gandrīz pusi ES budžeta,

un ar 2014. gadu ES plāno  samazināt lielu daļu subsīdiju.

Eiropieši kopš 2. pasaules kara  beigām nav piedzīvojuši badu.

Viņi arī tiek nodrošināti  ar kvalitatīvu pārtiku.

Bet ES zemkopības ministriem  vēl daudz jādara.

Līdz 2013. gadam  viņiem jāpanāk vienošanās.

Debates par KLP nākotni  vēl ilgi nebeigsies.