Vai Apvienotā Karaliste, jūras līmenim paaugstinoties, ir spējīga pret to aizstāvēties? Un kādi konkrēti pasākumi, ja tādi ir iespējami, tiek veikti, lai novērstu klimata pārmaiņas?

Klimata pārmaiņas: jūras nomocītie

https://api.multimedia.europarl.europa.eu/documents/20125/20603503/m006-0020-lv.srt

Skaistās arhitektūras struktūras,  kas veido lielisku siluetu.

Bet vai kādu dienu  šo lielisko galvaspilsētu

Šī ir Londonas 520 metrus garā  tērauda siena.

Šī barjera faktiski  sargā Apvienoto Karalisti.

200 £ miljardu vērtu infrastruktūru,  1,25 miljonus cilvēku

un, protams, mūsu valsts  politisko un kultūras galvaspilsētu.

Bez barjeras mums nebūtu  aizsardzības pret paisuma plūdiem

un būtu nepieciešami  negadījumi plāni.

70. gados tika pārraidīta  virkne televīzijas reklāmu,

kurās tiek ieteikts ieklausīties  plūdu sirēnās un plūdu mācībās.

piemēram, 1238. gadā  tika appludināta Vestminsteras pils

un laivinieki savās laivās  airējās cauri Lielajai zālei.

Čarltonā esošo barjeru pabeidza 1982. gadā,  un tā sastāv no desmit tērauda vārtiem.

Katru vārtu, kopumā astoņu,  svars ir 3300 tonnas,

kas atbilst sešarpus  piepildītiem milzu aerobusiem.

Vārti pasargā Londonu desmitreiz labāk  nekā daudzas citas pretplūdu sistēmas.

Bet jūras līmenis katru gadu  paaugstināts par kādiem trim milimetriem,

un paredzams, ka līdz 22. gadsimtam  tas pieaugs par vienu metru. Cēlonis?

Daudz piesauktais, biedējošais drauds:  klimata pārmaiņas.

Klimata pārmaiņu starpvaldību padome,  kurā ietilpst eksperti no visas pasaules,

par galveno cēloni uzskata cilvēku darbību  kopš 20. gadsimta 50. gadiem.

Viņu secinājumiem piekrīt viens no  AK slavenākajiem izpētes centriem.

Atmosfēras temperatūra paaugstinās,  un tā uztver vairāk mitruma,

tāpēc daudzos reģionos novērojami  intensīvāki nokrišņi lietus veidolā.

Savukārt jūras līmeņa jomā  ir divu veidu ietekme:

bet otrs — siltāko okeānu izplešanās.

Doktore Klēra Gudesa ir Klimata  pētniecības nodaļas vecākā pētniece

Noridžas Austrumanglijas universitātē,

kas aktīvi veicina izpratni  par globālajām klimata pārmaiņām.

Skatoties nākotnē,  21. gadsimta beigās,

ja mums izdosies samazināt  siltumnīcefekta gāzu emisijas,

mēs daļēji mazināsim  nākotnes klimata pārmaiņu ietekmi.

Oranžā krāsā attēlots scenārijs,  uz kuru ejam šobrīd:

Zaļā krāsā parādīta iespējamība,

ja mēs globāli spēsim noturēt  temperatūras izmaiņas

Bet Norfolkas piekrastē  Hapisbergas iedzīvotāji

cenšas pasargāt savu idillisko ciematu  no jūras skavām.

Neviens nevar noliegt,  ka klimats maiņās.

Nav runa par pārmaiņu iespējamību,  tās jau notiek šobrīd.

Planēta pasiltinās, jūras līmenis ceļas,  bet mēs cīnāmies pirmajās rindās.

Spirgtā ziemas dienā kristāldzidrā jūra,  šķiet, saplūst ar zilajām debesīm;

pa baltajām smiltīm vietējie iedzīvotāji  nesteidzīgi pastaigājas ar suņiem.

Bet paskatoties augšup,  nogulumiežu klinšu erozija ir acīmredzama.

Kad atnāk paisums...  Es stāvēju tur,

Neticami, bet ziemas vidū tas ir jāredz.

Šīs konstrukcijas mērķis  ir mazināt jūras spēku.

Respektīvi, labāk lai jūra triecas pret  akmeņiem, nevis pret mīksto klinti,

Tā to vienkārši sadragātu un izskalotu.

Akmeņu siena.  Spēcīgs kontrasts tērauda sienai.

Bet vai pieejams izsmalcinātāks veids,  kā šis mazais ciemats var aizsargāties?

Plūdu aizsardzība ir pielāgots risinājums.

Dažos valsts reģionos tiek izmantots  “vadītas atkāpšanās” princips,

ja šīs vietas neatmaksājas  aizsargāt pret plūdiem.

Valsts citā daļā —  Rojallemingtonspā Harburijā —

projekts, kura mērķis ir atdzīvināt  ASV dzelzceļa tīkla daļu,

ir piesaistījis finansējumu no  sabiedriskajiem līdzekļiem un valsts.

apmēram tā kā otrā pusē,  bet tad sāka pārvietoties.

Tāpēc dzelzceļu pārvaldniekam  bija jāpārvieto visa tā masa.

Džonam Doram ir jāatrod  papildu ieguldījumi dzelzceļa infrastruktūrā.

Dzelzceļu pārvaldnieks  kopumā piecos gados

līdzīgiem darbiem iztērēs  aptuveni £ 300 miljonus,

un šie izdevumi var palīdzēt tīklam  pretoties turpmākām klimata pārmaiņām.

Manuprāt, viņiem vajadzēs  ievērojami palielināt šos izdevumus.

Dzelzceļš, pie kura mēs te strādājam,

ir daļa no maģistrāles, kas savieno  Londonas Merilebonas staciju un Birmingemu.

Pa to pārvadā arī daudz kravu,  tāpēc ir svarīgi to aizsargāt.

Vai vērtīgums ir galvenais  ieguldījumu pieejamības nosacījums?

Mūsu ceļojums apkārt AK  noslēdzas atpakaļ Londonā.

Kādus risinājumus piedāvā politiķi?

Acīmredzams, ka daļa no darāmā  joprojām ir ietekmes mazināšana —

ko mēs darām,  lai globāli samazinātu emisijas.

Cita daļa ir nepieciešamība  daudz nopietnāk uztvert adaptāciju —

kā mēs nodrošinām aizsardzību  pret plūdiem un kā veidojam pilsētas.

ES ir izstrādājusi ceļvedi  mazoglekļa ekonomikas izveidei.

Mērķis ir līdz 2050. gadam  samazināt CO2 emisijas par 80-95%.

eirodeputāti ir nomākti par  vispārīgu apņemšanās trūkumu.

Mēs piekritām starptautiska klimata fonda  izveidei ar ikgadējo apjomu 100 $ miljardi.

Es arī cīnos, lai ES  tiktu izveidota sistēma,

kas ļautu katru gadu nebūt atkarīgiem  no finanšu ministra garastāvokļa.

Vai klimata pārmaiņu jomā  var izveidot sakarīgu plānu?

bet tādi ciemati kā Hapisberga pierāda,  ka klimata pārmaiņu draudi ir reāli

un varbūt daļa mūsu zemes  jau pakāpeniski pazūd.