Eiropas Savienībai nav savas armijas, tomēr tā sūta karavīrus uz valstīm visā pasaulē, lai uzturētu mieru un palīdzētu cilvēkiem, kurus skar konfliktu vai dabas katastrofu draudi.

No A līdz Z: „A” kā aizsardzība

https://api.multimedia.europarl.europa.eu/documents/20125/15956597/j002-0103-lv_mf.srt

Vai Eiropas Savienībai  ir sava armija?

Kā ES sevi aizsargātu  uzbrukuma gadījumā?

tomēr pastāv  Eiropas drošības un aizsardzības politika,

tomēr tā var sūtīt karavīrus zem  ES karoga uz valstīm visā pasaulē.

Karavīri uztur mieru  starptautiskos konfliktos

un palīdz tautām, kuras skar  konflikta vai dabas katastrofu draudi.

ES arvien vairāk koordinē  ārvalstu misijas.

ES karavīri veic operācijas trijos  kontinentos un strādā ar ANO.

Misiju mērķi ir dažādi: iznīcināt munīciju,  konsultēt ārvalstu armijas,

pārraudzīt vēlēšanas un aizsargāt  jūras satiksmi no pirātiem.

ES organizē, lai tā varētu izvietot jūras,  gaisa un kājnieku karaspēkus.

Aptuveni 1500-3000 ES karavīru vienmēr  jābūt gataviem nekavējoties rīkoties.

Eiropai ir kopīgas struktūras,  kuras veic operācijas,

pamatojoties uz tās  dalībvalstu kapacitāti.

Tomēr ES nav patiesi vienotu  aizsardzības spēku ar pastāvīgu armiju,

jo dalībvalstu viedokļi  šajā jautājumā dalās.

Dažas valstis paliek neitrālas,  piemēram, Austrija un Somija.

Citas valstis, piemēram, Lielbritānija  un dažas Austrumeiropas valstis

dod priekšroku sadarboties ar ASV,  lai nodrošinātu aizsardzību caur NATO.

Tomēr ES valstis ir vienojušās  aizsargāt viena otru.

Ja notiek uzbrukums vienai valstij,  pārējām visiem spēkiem jāpalīdz.

Tas neattiecas uz neitrālajām valstīm,

vai tām, kurām ir aizsardzības nolīgumi  ar citām militārām organizācijām.