Gijs Verhofštats stāsta par iespējamajiem  krīzes pārvarēšanas risinājumiem, bet Žans Pols Gozē - par varu, ko savās rokas tur pasaules lielākās kredītreitingu aģentūras.

7 dienas Eiropā: Ciešāka savienība vai eiro beigas?

https://api.multimedia.europarl.europa.eu/documents/20125/16061996/m004-0044-lvx_mf.srt

Sveicināti raidījuma  „7 dienas Eiropā” studijā.

Neskatoties uz vasaras pārtraukumu,  mums joprojām ir krīze,

un risinājumi, lai no tās izkļūtu,  liekas, joprojām nav saredzami.

Daži atbalsta vairāk Eiropas,  citi saka: „Katrs par sevi.”

Mans viesis, visticamāk,  atbalstītu pirmo risinājumu.

Jūs esat EP  Liberāļu grupas vadītājs,

un būtu jānorāda pārējām 26 valstīm -  Beļģijas bijušais premjerministrs.

Labdien! Pirms iedziļināmies  šī jautājuma būtībā,

šis noteikums attiecas uz visiem viesiem,  mums būs jautājumu minūte.

Ir divas iespējamās atbildes –  jā vai nē. Aiziet!

Šovasar Vācijas kanclere  Angela Merkele ierosināja konventu

ar mērķi apsvērt jauna līguma izveidi.  Vai jūs to atbalstāt?

Jā. Manuprāt, ir nepieciešama konvents,  lai izveidotu šo politisko savienību.

Es jebkurā gadījumā gribētu piedalīties  šī nepieciešamā līguma izveidē.

Es vien pateikšu,  ka iepriekšējais konvents

Taču pats fakts,  ka Vācija sāk atzīt

pamatīgu pārmaiņu nepieciešamību  iestādēs, ir solis uz priekšu.

Lai atrisinātu krīzi, vajag ekonomikas,  fiskālo un politisko savienību. Tā ir teorija.

Vai jūs tiešām ticat, ka tas notiks?  - Ja tas nenotiks,

tas nozīmētu eiro beigas,  tāpēc tas ir nepieciešams.

Pāriešu pie pēdējā jautājuma.  Ļaudis bieži saka, ka jums garšo vīns.

Jums piederot daži vīnogulāji.  Vai jūs tiešām gatavosiet savu vīnu?

Varbūt. Tas ir atkarīgs no tā,  kas notiks turpmākajās dienās un nedēļās.

Klimats pret vīna ražošanas  nozari ir bijis nežēlīgs.

Dienvideiropā bija  pārāk karsts un trūka ūdens.

Pretēji tam, ko redzējām šeit!  Itālijā trūka ūdens.

Vīna ekspertus interesē, vai šogad  būs iespējams iegūt labu vīnu.

Tas nebūs augstākā labuma vīns.  - Nē, mēs nezinām.

Labi. Ceram kaut kad nākamgad  ieraudzīt „Verhofštata Cuvée”.

To sauks par „Meone Cuvée”.  - „Monē Cuvée”?

Pajautāšu saviem itāļu kolēģiem,  vai tas būtu jāgaida ar nepacietību.

Pirms turpinām, noskatīsimies  īsu EP jaunumu kopsavilkumu.

Šo sižetu sagatavoja  Letīcija Markakisa.

Eirodeputāti atgriežas,  un EP prioritāte ir eiro zonas krīze.

Pirmdien eirodeputāti uzņēma Eiropas  Centrālās bankas prezidentu Mario Dragi.

Trīs dienas pirms izšķirošās  ECB rudens sanāksmes

prezidents ar eirodeputātiem  runāja aiz slēgtām durvīm.

Viņš teica, ka ECB pienākums  ir finansēt valstu parādus.

Šai iecerei īpaši pretojās  Vācijas finanšu ministrs.

Eiropa cīnās  pret paštaisītiem spridzekļiem.

Nedēļas sākumā eirodeputāti un dalībvalstis  piekrita ierobežot piekļuvi ķimikālijām,

jo daži teroristi un noziedznieki tās izmanto,  lai paši pagatavotu spridzekļus.

Viņi piekrita samazināt atsevišķu augstas  koncentrācijas ķimikāliju tirdzniecību

un nolēma citām vielām  ieviest licencēšanas sistēmu.

Kā jau ik gadu kopš 2007. gada,  EP paliek uzticīga LUX balvai.

Šonedēļ Venēcijas kinofestivālā  tika atklātas trīs šī konkursa finālistes.

Ungāru režisora filma „Tikai vējš”,

Itāļu režisora filma „Mazā Venēcija”  un portugāļu režisora filma „Tabu” –

Pirmo reizi šīs filmas ES valstīs  izrādīs oktobrī un novembrī.

LUX balvas uzvarētāju  paziņos 21. novembrī.

Tās mērķis  ir atbalstīt Eiropas kino.

Visbeidzot, EP atklāj visus vai  gandrīz visus savus mākslas darbus.

Trešdien oficiāli tika atklāta  pilnīgi jauna izstāde.

Pirmo reizi šī iestāde sabiedrībai parāda  daļu savas mākslas kolekcijas.

Līdz pat oktobra beigām apmeklētāji  varēs apskatīt 27 meistardarbus,

kurus radījuši mākslinieki  no 27 Savienības valstīm.

Gij Verhofštat,  ES samita beigās jūnija otrajā pusē

jūs teicāt:  „Mēs iegūstam dažus mēnešus.”

„Tas ir viss. Priecājos par pieņemtajiem  lēmumiem, bet tie ir tikai daži mēneši.”

Ir pagājuši divi mēneši.  Kas ir mainījies?

Protams, ļaudis saka: „Jā, bet dažās  valstīs procentu likmes samazinās.”

„Ļaunākais ir aiz muguras.”  Es tam it nemaz neticu.

Es personīgi uzskatu, ka šī krīze beigsies  tad, kad mēs patiešām nolemsim veidot

nepieciešamo ekonomikas, budžeta,  fiskālo un politisko savienību.

Pirmkārt, mums jāatrisina  procentu likmju problēma,

kas tādām valstīm kā Spānija  vai Itālija ir pārāk lielas.

Vienīgā iespēja ir patiešām ieviest  parādu dzēšanas fondu,

Tā ir vienīgā iespēja,  kā samazināt procentu likmes.

Bet mēs zinām,  ka vāciešiem tas nepatīk.

Var veikt izlīdzināšanu,  bet jābūt quid pro quo.

Es piekrītu tam,  ko viņi pieprasīja.

Ja vācieši saka, ka šajās valstīs  jāpalielina budžeta disciplīna,

es piekrītu, un šis ir veids,  kā to izdarīt,

jo valstis šajā parādu dzēšanas fondā  var piedalīties tikai tad,

ja tās līdz 60% samazina savu parādu,  kā to pieprasa Stabilitātes pakts.

Tāpēc, manuprāt,  parādu izlīdzināšana ir lielisks veids,

kā eiro zonā palielināt,  es teiktu, disciplīnu.

Tas ir labāks veids  nekā līdz šim izmantotās metodes,

jo mūsdienās par to maksā  dažādu valstu nodokļu maksātāji.

Ar parādu izlīdzināšanas sistēmu,  kas veicina procentu likmju samazināšanu,

mazākus procentus saņems  tieši vērtspapīru turētāji.

Samarasa kungs devās uz Berlīni  un Parīzi un lūdza mazliet vairāk laika,

Vai jūs Samarasa kungu  būtu atbalstījis?

Jā, ja viņš piekristu mainīt  vairākas apspriestās reformas.

Grieķijas iedzīvotājiem un  strādājošajiem veicamie pasākumi.

Darba algas ierobežojumi, lielāki nodokļi  mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.