Aksels Voss diskutē par datu uzraudzības draudiem un izmantošanu. Dans Jorgensens saka, ka ES vajadzētu censties kļūt par mērķtiecīgāko varu CO2 emisiju samazināšanā.

7 dienas Eiropā: Ir nepieciešama drosmīga reakcija uz spiegošanas nelikumībām - Pārsniegt 2020. gada emisiju mērķus

https://api.multimedia.europarl.europa.eu/documents/20125/16399632/m004-0091-lvx.srt

Sveicināti raidījumā „7 dienas Eiropā”.

Ja mēs teiktu, ka Eiropas laivu  ir sašūpojuši ziņotāja Snoudena atklājumi

par Amerikas Nacionālās drošības  aģentūras milzīgo spiegošanu

attiecībā uz Eiropas iedzīvotāju  digitālajiem datiem,

Dažās aprindās tika runāts  par tuva sabiedrotā nodevību.

EP Pilsoņu brīvību komiteja ir paveikusi  gandrīz pusi izmeklēšanas darba,

pieaicinot vairākus ekspertus no ārpuses,  lai ieviestu skaidrību šajā lietā.

Šorīt mans viesis ir viens  no komitejas deputātiem,

Vācijas eirodeputāts no EPP-ED  Aksels Voss. Laipni lūdzam.

Pēc brīža pievērsīsimies  diskusijai par skandālu.

Taču vispirms sāksim  ar mūsu ierastajiem ātrajiem jautājumiem,

uz kuriem ir jāatbild  vienkārši ar „jā” vai „nē”.

Aksel Vos, vai jūs šokē NDA  spiegošanas darbību apjoms?

Vai ir pareizi, ka Eiropas iedzīvotāji  ir sašutuši? -Jā.

Vai, jūsuprāt, okšķerēšana  sekmē pretterorisma centienus?

Vai mūsu valdības zvejo mūsu datus,  vienīgi mēs par to neko nezinām?

Vai jūs redzat saikni starp to  un ASV korporatīvajām interesēm?

Vai šobrīd mūsu dati  tiek pietiekami aizsargāti?

Vai gaidāmos vai esošos  abpusējos nolīgumus

starp ASV un ES  vajadzētu atcelt vai vismaz atlikt?

Pievērsīsimies Vācijas politikai.  Vai jūs pārsteidza

Merkeles uzvaras apmērs  pagājušās nedēļas Vācijas vēlēšanās?

Vai jūs pārsteidza Liberāļu sakāve?  -Jā.

Vai tas pavājina Kristīgo demokrātu  centienus Vācijā?

Pievērsīsimies lauksaimniecības reformai  Eiropā. Tās izstrāde prasīja ilgu laiku.

Vai, jūsuprāt, tas ir labs darījums?  -Jā.

Vai, jūsuprāt, mums ir „zaļāka”  lauksaimniecības vide?

Vai ar to tiek atbalstītas  lielo saimniecību intereses?

Labi. Gongs ziņo  par šīs daļas beigām.

Mūsu intervijas laikā, iespējams, pēc brīža,  atgriezīsimies pie šiem jautājumiem.

Taču vispirms vēlos jums pajautāt,  kā jūs tiekat galā ar šiem notikumiem?

Ir skaidrs, ka attiecības starp ES un ASV  ir ļoti svarīgas un vēsturiskas.

Taču vienlaikus Savienotās Valstis  ir pārkāpušas robežu

attiecībā uz to, ko eiropieši  uzskata par pieņemamu,

kāds ir zelta vidusceļš,  lai panāktu risinājumu?

Šobrīd patiešām ir sarežģīti  norādīt piemērotu risinājumu,

jo mums ir jācīnās divās frontēs.  No vienas puses, ir drošības jautājums –

mums ir nepieciešams un  mēs vēlamies cieši sadarboties ar ASV.

No otras puses, drošības nolūkos ir savākti  vairāk dati nekā nepieciešams.

kur lieli interneta uzņēmumi  veido programmas,

lai noteiktu un analizētu  mūsu sociālās uzvedības aspektus.

Šīs darbības dodas divos dažādos virzienos,  un mums tās ir jāsaskaņo,

nosakot, kas ir un kas nav pieņemams.  Tas ir ļoti sarežģīti.

Es esmu ļoti pārsteigts par  datu vākšanas un analizēšanas apmēru.

Es teiktu, ka robeža  ir tikusi pārkāpta.

Kur, jūsuprāt, ir robeža?  Kad Eiropai vajadzētu teikt:

„Tā nedrīkst,  mēs nepacietīsim šādas darbības.”

Ir skaidri jāpasaka, ka vēlamies,  lai aizdomīgas darbības, aizdomās turamie

tiktu analizēti un novēroti,  taču ne tie, kuri netiek turēti aizdomās.

Manuprāt, tas ir viens no aspektiem,  par kuru mums ir atšķirīgi viedokļi,

un mums ir jāaizstāv tas, ka mēs esam pret  iedzīvotāju privātās dzīves izspiegošanu.

Manuprāt, tieši šeit  tiek pārkāpta robeža.

Vispirms noskatīsimies pārējo  šīs nedēļas Parlamenta ziņu kopsavilkumu,

kuru sagatavojusi  mana kolēģe Karolīna Grasso.

datoru eksperts Edvards Snoudens,  kuru ASV vaino spiegošanā,

jaunā pakistāniešu aktīviste par meiteņu  tiesībām uz izglītību Malala Juzafzai

un Baltkrievijas ieslodzītie Aļesjs Beļatskis,  Eduards Lobovs un Mikola Statkēvičs.

Uzvarētājs tiks atklāts  10. oktobrī,

savukārt ceremonija notiks  20. novembrī Strasbūrā.

Katru gadu Parlamenta  Saharova balva tiek piešķirta

cilvēktiesību un izpausmes  brīvības aizstāvjiem.

Kopējās lauksaimniecības politikas reforma.  Tā ir gandrīz pabeigta.

Pirmdien Lauksaimniecības komitejā  EP deputāti apstiprināja

Komisijas, dalībvalstu  un Eiropas Parlamenta

pagājušajā gadā panākto kompromisu.

Tika paziņots, ka mērķis ir jaunāka, videi  draudzīgāka un mazāk birokrātiska KLP.

Pēdējais posms ir balsojums  plenārsēdē gada beigās,

un, ja viss noritēs labi,  reforma tiks uzsākta 2014. gada janvārī.

„Nē” jaunajiem noteikumiem par lidojuma  ilgumu un pilotu minimālo atpūtas periodu.

Pirmdien par transportu atbildīgie EP  deputāti noraidīja Komisijas priekšlikumus.

Jaunais likums ļautu nosēdināt lidmašīnu  pēc 22 nomodā pavadītām stundām,

ko piloti, kas Briselē pauda neapmierinātību,  uzskata par pārāk ilgu laiku.

Risinājums būtu trešais pilots  reisos, kas ir ļoti smagi.

Līdz 25. oktobrim visiem EP deputātiem  ir jāatbalsta šis noraidījums

un jāpiespiež Komisija  iesniegt jaunus priekšlikumus.

Aksel Vos, aplūkosim sīkāk  Eiropas reakciju uz to.

Daudzi EP deputāti aicina atcelt  vai atlikt galvenos nolīgumus

Paskatoties, piemēram,  uz Brazīlijas prezidentes reakciju