ES atjaunina novecojušos tiesību aktus par jaunajiem pārtikas produktiem, bet kas tie tādi vispār ir? Apskatīsim dažus no interesantākajiem.

Ko mēs ēdīsim 2025. gadā?

https://api.multimedia.europarl.europa.eu/documents/20125/12100600/v003-0089-lv.srt

Sveicināti un laipni lūgti  ne tik tālā nākotnē.

Jau 1997. gadā tika izdota ES regula  par jaunajiem pārtikas produktiem,

bet tā bija tik veca, ka Eiropas Parlaments  to pēc nepilniem 20 gadiem pārveidoja.

Līdz 1997. gadam īpašos un  ļoti neparastos ēdienus ar zemu patēriņu

iekļāva jauno pārtikas produktu kategorijā.

Katra dalībvalsts varēja izvēlēties,  ko darīt ar jaunajiem pārtikas produktiem,

Kas tad ir jaunie pārtikas produkti?  Tos var saražot vai kultivēt

no dzīvnieku, augu, mikroorganismu,  aļģu un sēņu šūnām vai audiem.

Profesors Marks Posts ir radījis  pirmo hamburgeru no kultivētām govs šūnām.

Mēs faktiski ražojam gaļu.  Tā vienkārši neaug govī.

Cilmes šūnu metodes lieti noder  liellopu gaļas audzēšanā.

Mēs no govs paņemam šūnas.  Tās pašas dalās un

pašas veido muskuli, ja mēs pievienojam  atbalsta punktus, topošās cīpslas.

Tādējādi dažas no govs paņemtas šūnas  var kļūt par 10 tonnām gaļas.

Jaunie pārtikas produkti var būt pārtika,  kas radīta ar jaunu ražošanas procesu,

piemēram, nanomateriāli, kas tiek  izmantoti šajā Briseles laboratorijā.

Nanodaļiņas ir daļiņas, kuras parasti  ir 1000 reizes mazākas par mata diametru.

Tās pārtikā tiek izmantotas kā krāsvielas,

piemēram, kafijas pienam  biezo balto krāsu piešķir

kas var būt konservants vai saldinātājs.

Mazo izmēru dēļ tām ir augstāka virsmas  reaģētspēja, tāpēc tās var būt toksiskas.

Tāpēc ir nepieciešami papildu pētījumi  par šiem nanomateriāliem.

Mērķis ir veicināt inovācijas  lauksaimniecības pārtikas sektorā.

Insektus, piemēram, šos  mājas circeņus.

Mēs no tiem veidojam dažādus produktus.

Šeit ir žāvēti circeņi,  šīs ir circeņu kotletes.

Lai iegūtu tādu pašu proteīnu daudzumu  kā no govs produktiem,

mums ir nepieciešams 25 reizes  mazāk pārtikas, 300 reizes mazāk ūdens,

un tie saražo 60 reizes  mazāk siltumnīcefekta gāžu.

Mēs tagad varam arī baudīt  tālu trešo valstu tradicionālās virtuves,

ir pierādījuši, ka ēdieni nerada  apdraudējumu patērētāju veselībai.

To ražošana ir dārga,  tāpēc nez vai cepsim tos hamburgeros.

Bet klonētu dzīvnieku pēcnācēji?  Tas ir pavisam cits stāsts.

Tos uzskatīs par jaunajiem pārtikas  produktiem, līdz tiks pieņemti tiesību akti,

kurus šobrīd caurskata Eiropas Parlaments.

Eiropas Pārtikas drošības iestāde pārbauda,  vai pārtika ir droša lietošanai uzturā.

Un kā zinām,  profilakse ir labāka nekā ārstēšana.

Ja ES nevar precīzi noteikt,  vai produkts ir drošs vai ne,

piemēram, to nepamato zinātniski pētījumi,