Kā nesenie notikumi ir ietekmējuši Turcijas pievienošanās ES procesu - vai tā atrodas tuvāk dalībai ES vai tālāk no tās?

Turcija - pašreizējā situācija

https://api.multimedia.europarl.europa.eu/documents/20125/12039906/m006-0009-lv.srt

Pie Eiropas austrumu robežas  ir brīnišķīgā jaunā pasaule.

Turcija – reģionālā spēkstacija,  enerģētikas, tūrisma un ražošanas centrs.

Daži saka, ka tā ir mērenā islāma  valsts, kas tiecas pretī rietumiem,

kura atstāj pagātnē tādus dēmonus  kā militārās valdīšanas laikmetu.

Taču citi šīs 75 miljonu lielās  nācijas iedzīvotāji uzskata,

ka vecos dēmonus ir aizstājuši jauni.

Tiekšanās pretī autoritārismam,  mediju apspiešana,

tiesu sistēmas kontrole – visas šīs jomas  ir nepieņemamas Eiropas Parlamentam,

kas maijā debatē par  pievienošanās progresu.

Kritiķi norāda uz 2013. gadā  Gezi parkā Stambulā

un visā valstī notikušajiem protestiem,  kas bija vērsti pret valdību.

Viena no kritizētājām  ir Mine Kirikanata –

žurnāliste vienā no Turcijas  vecākajiem laikrakstiem.

Divus mēnešus cilvēki loloja  cerības uz brīvāku valsti.

jaunieši nojauca visus šķēršļus  starp politiskiem dalījumiem,

vienalga, vai tie bija kurdi, lesbietes,  geji, musulmaņi un visi sekulārie cilvēki.

kas sākās ar protestiem pret plāniem  nolīdzināt populāro zaļo zonu

un pārvērtās protestā pret  prezidenta Tajipa Erdogana valdīšanu.

Tāpat kā Arābu pavasarim  arī medijiem bija nozīmīga loma.

Tiem bija būtiska  un ārkārtīgi svarīga loma,

Tas nedaudz atgādināja  paslēpes starp kaķi un pelēm,

un divus mēnešus  uzvarētājas bija peles.

Mine saka, ka pēdējo  divu gadu notikumi

tagad apdraud Turcijas  pievienošanās procesu.

vai Turcijai ir vieta  Eiropas Savienībā, es teiktu, ka nav.

Patiešām nevajadzētu  uzņemt Turciju ar šādu režīmu.

Es nodevu dažas no šīm kritikām  Turcijas vēstniekam ES.

un cilvēkiem nevajadzētu  skatīties uz atsevišķiem atgadījumiem.

Viņiem vajadzētu skatīties  uz kopējo ainu – vārda brīvību,

tiesībām, kuras esam piešķīruši kurdiem.

un ka mums ir jāpanāk  noteikta attīstība, progress.

Un beigās, ja mēs to paveiksim,  būsim kā dalībvalsts.

Ik pa laikam mēs dzirdam, ka, pat ja mēs  to visu paveiksim, mēs nepievienosimies.

Stambulā „Cumhuriyet”  tiek intensīvi aizsargāts.

Laikraksts ir saņēmis drošības un  ekonomiskās labklājības draudus

nesen tas ir paudis nostāju  pret jauno valsts drošības likumu,

kas policijai sniegtu plašas apcietināšanas,  kratīšanas un aizturēšanas pilnvaras.

Taču tā redaktori baidās,  ka pievienošanās process ES

reliģisku apsvērumu dēļ vai  mūsu atšķirīgo piederību dēļ.

Manuprāt, Turcija  pievienosies citādā statusā,

kā par to ir izteicies  Nikolā Sarkozī no Francijas.

Tāpēc Turcijas iedzīvotāji  jūtas aizvainoti uz ES.

Cita problēma, kas skar  Turciju un Eiropu, ir vārds „G”.

Līdz pat 1,5 miljoniem armēņu genocīds –  osmaņu 1915. gadā īstenotās slepkavības

vai piespiedu pārvietošana  atkarībā no jūsu uzskatiem.

Pārējie Eiropā, tostarp pāvests Francisks  un Eiropas Parlaments, to izmanto.

Simtgades atceres dienā  „Cumhuriyet” pārsteidza lasītājus

ar skaļu virsrakstu  armēņu valodā „Milzīga katastrofa”.

Ir diezgan skaidrs, ka vārds  „genocīds” cilvēkiem un arī valstij

Šim juceklim  pievienojas kurdu jautājums.

Prezidents Erdogans kā neviens  viņa priekšgājējs ir pelnījis uzslavu

par miera procesa  uzsākšanu ar nacionālistiem.

Tiek uzskatīts,  ka ES virza procesu tālāk,

taču kurdu līderi uzskata,  ka ar to nepietiek.

ES nav spēlējusi lomu,  kā to līdz šim būtu varējusi.

process būtu varējis virzīties  daudz ātrāk, daudz raitāk.

Viņš saka, ka Eiropai  ir nepieciešama Turcija un otrādi,

Kurdi ir iesaistīti  karā uz dzīvību un nāvi

pret tādiem visbīstamākajiem  grupējumiem kā IVIS un al-Qaeda.

Viņi nav apdraudējums;  viņi drīzāk ir drošības apgabals, droša sala

Briselē EP ziņojuma par  Turcijas progresu galvenajai autorei

ir jāizvēlas līdzsvarots ceļš  saistībā ar visu.

Turcija ir spērusi  milzīgus soļus, lēcienus.

Salīdzinājumā ar 15 gadu periodu  saistībā ar medijiem arī var redzēt,

ka Turcija ir spērusi  milzīgus soļus uz priekšu.

Taču, paskatoties uz pēdējo gadu,  var redzēt, ka ir noticis regress.

Diemžēl joprojām  pārāk bieži var redzēt,

Nedaudz atšķirīgu akcentu  liek viens no ziņojuma līdzautoriem.

Turcija atrodas ļoti  svarīgā stratēģiskā stāvoklī

un vairāk nekā 50 gadus  ir bijusi NATO sabiedrotā.

Ir jānodrošina, ka Turcija noteikti  paliek rietumu demokrātiskajā nometnē.

ka valsts turklāt ir uzņēmusi apmēram divus  miljonus bēgļu – galvenokārt no Sīrijas.

Taču viņš piebilst, ka pievienošanās  atkarīga no rietumiem, nevis austrumiem.

Mums ir jāatrisina galvenais  jautājums, proti, Kipras problēma.

Ja mēs to paveiksim,  tad visas nodaļas būs atvērtas.

Tad svarīgi būs valsts konfrontēšana  grūtajā pārveidošanās un pārejas procesā.

Ikviens uzskata, ka prezidenta  Erdogana partija pārliecinoši uzvarēs.

Taču Turcijas nākamajā parlamentārajā  termiņā gaidāmas politiskas pārmaiņas,

un Eiropas politiķi cer,  ka viņi spēs tās ietekmēt.