Kā varētu glābt Grieķiju? Divi eirodeputāti sniedz pilnīgi atšķirīgus situācijas skaidrojumus un pauž viedokli par to, kāds varētu būt risinājums.

Ciprasa runa Parlamentā: reakcijas

https://api.multimedia.europarl.europa.eu/documents/20125/18743683/n003-0362-lv.srt

Aplausi no dažiem  un svilpieni no citiem:

EP deputāti daudz gaidīja no Aleksa  Ciprasa runas, iespējams, pat pārāk daudz.

Grieķijai ir palikušas tikai dažas dienas,  lai nokaitētā gaisotnē

kreditoriem piedāvātu savu reformu plānu.  Kas gan nākotnē sagaida Grieķiju?

Ko domāt par veidiem,  kā tiek skaidrota šī krīze?

Jautājām Francijas EP deputātam Žado  un viņa Vācijas kolēģim Reulam.

Tā neapšaubāmi bija histērija, kuru  uzkurināja Parlamenta labējais spārns,

kas diemžēl ir tikai kā histērija,  kas valda dažās Eiropas valstīs

un kas mums neļauj izkļūt no krīzes.

Pastāv naida, personīga konflikta  un nacionālistu interešu inscenējums,

kas nepavisam nav  Eiropas projekta vērts.

Ar šādu attieksmi mēs noteikti panāksim  Grieķijas izslēgšanu no eirozonas,

nevienam nespējot pat iztēloties sekas,

kas sagaida Grieķiju – kaut arī tās būs  sociāli dramatiskas – un arī visu Eiropu.

Pilnīgi traki bija galēji  labējie un kreisie.

Viņi uzmundrināja viņu.  Kam vajadzīgi tādi draugi?

Šodien viņu satiku pirmo reizi,  un tagad zinu, ka tā ir viņa vaina.

Satiekot tik augstprātīgu, egoistisku  un pārāk pašpārliecinātu cilvēku,

kas vienmēr vaino citus,  ko tur lai saka?

Neesmu pārsteigts,  ka tas izrādījās veltīgi.

Atkal viņš ieradās bez priekšlikuma  un tikai vainoja citus.

Manuprāt, viņa attieksme ir briesmīga.

Samiti ir sekojuši cits citam,  vienmēr vienādi,

taču joprojām nav konkrēta plāna.  Ko jūs par to domājat?

Protams, Aleksim Ciprasam  ir kaut kas jāsniedz.

Pirmkārt, tāpēc, ka viņa „nē”  aizskāra vairākus Eiropas līderus.

Taču pārējiem Eiropas līderiem  ir jābūt Eiropas vēstures vērtiem.

Ikviens zina,  ka parādi ir jāpārstrukturē.

Tas ir diezgan vienkārši.  Viņam ir jārīkojas tā vietā, lai reaģētu.

Viņš jau ir rīkojies,  aicinot uz referendumu.

Viņi nobalsoja pret esošo priekšlikumu.

Ja viņš izvirzīs jaunu prasību,  tai ir jābūt jēgpilnai

un pamatotai ar konkrētiem pierādījumiem.  Tāda ir dzīve.

ir jāsagatavo dokumenti par to,  kā gatavojaties nest slogu.

Tādas valstis kā Portugāle,  Īrija un Spānija

arī pieliek lielus pūliņus,  lai samazinātu deficītus,

un nepieņems,  ka pret Grieķiju izturēsies citādi.

Fakti ir diezgan vienkārši.  Dažas valstis izvirzījās priekšgalā,

nostādot iedzīvotājus grūtā  situācijā un gūstot panākumus.

Toties pašreizējā Grieķijas valdība  pieprasa tiesības tā nerīkoties.

Manuprāt, tas vienkārši nav taisnīgi.

Mums nav vajadzīgas īpašas privilēģijas.  Solidaritāte nenozīmē egoismu.

Tas nozīmē, ka ir ne tikai jāņem,  bet arī jādod un jāuzņemas atbildība.

Grieķi ir pielikuši pūliņus.  IKP samazinājums ir par 25%,

Kāda ir taupības jēga?  Tai ir ētiska jēga,

kurai vairs nav nekādas saistības  ar labas ekonomikas apziņu.

Ja Grieķijas ekonomika pilnībā sabruks,

vai domājam, ka viņi maksās parādus?

Tagad ikviens kritizē taupības ietvaru.

Vai Grieķijas izstāšanās nozīmēs eirozonas  beigas vai pat Eiropas idejas beigas?

Ja Grieķija pametīs eirozonu, tad tās ir  eiro attīstības beigas, kas tika īstenota

ar arvien lielāka skaita valstu  iesaistīšanos, kopīgu darbību un solidaritāti.

Grieķijas ekonomikas pārvaldības  ietvaram ir nepieciešamas pārmaiņas.

Mums nevar būt vienota valūta,  19 nodokļu sistēmas,

19 sociālās sistēmas,  19 dažādas ekonomikas politikas.

Mums ir nepieciešama lielāka,  nevis mazāka Eiropa.

Manuprāt, tās lielā mērā ir muļķības.

Ja lielais Eiropas projekts  būtu atkarīgs no šādiem trakiem puišiem,

Eiropa ir pārāk nozīmīga, lai būtu atkarīga  no dažiem trakiem cilvēkiem.

Šī kunga ideoloģiskā mānija  un paštēls nevar būt kritērijs.

Viņš demokrātiju un cieņu skaidro tikai no  sava viedokļa, nekad no citu skatupunkta.

Bez viņa demokrātijas,  viņa politiskajiem priekšstatiem,

viņa valdības un viņa tautiešiem,  Eiropā ir arī citi.

Grieķijai ir atlikušas tikai dažas dienas,  lai piedāvātu savu reformu plānu.

Kā, jūsuprāt, iespējams izbeigt krīzi?

Dažreiz esmu ļoti pesimistisks, jo redzu,  ka tiek izvirzītas vienas valsts intereses,

es redzu histēriju un  pilnīgu muļķīgumu šajās sarunās.

Taču citreiz domāju,  ka tas nav iespējams.

Nav iespējams, ka Eiropas līderiem ir  tik aprobežots, šaurs Eiropas redzējums,

ka viņi nedomā pat par  savu vietu Eiropas vēsturē.

Viņiem beidzot ir jākļūst  par Eiropas līderiem.

Vēsture viņus redz.  Eiropas iedzīvotāji viņus redz.

Vai nu grieķi attaisnos cerības un  cienīs to, par ko ir panākta vienošanās –

noteikumi attiecas uz visiem –  tad viss kārtībā,

tad panāksim progresu  un pārvarēsim krīzi.

Vai arī mēs nepārvarēsim krīzi,  jo grieķi nepilda mājasdarbu.

Tā sekas varētu būt tādas,  ka eirozona zaudēs vienu dalībnieci.

jo viņi būs ieņēmuši vienotu nostāju,

kas atbilst viņu ticībai  un vienotajai nostājai.